Veltījums interjera autoram Raimondam Pinnim
Šoruden ar izstādi, kas veltīta Izstāžu nama interjera autoram, māksliniekam Raimondam Pinnim, Cēsu muzeja Izstāžu nams atzīmē 40 savas darbības gadus. Izstādes atklāšana ar mākslinieku tikšanos, sarunām un atmiņām 4.oktobrī, plkst. 16.00 Cēsu Izstāžu namā.
Laiks pirms 40 gadiem Cēsu muzejā saveda kopā muzeja darba profesionāļus un pilsētas īstenus patriotus, domājot par kvalitatīvu mākslas izstāžu rīkošanas iespējām novados ārpus Rīgas. Cēsu muzeja direktora Ivara Zukuļa un mākslinieka Jāņa Droņa radošos sapņu reālajā dzīvē īstenoja arhitekts Ilgonis Stukmanis un interjerists Raimonds Pinnis. Bijušais Cēsu pilsmuižas zirgu stallis – ratnīca ar jaunu saturu un nosaukumu – Cēsu Izstāžu nams, 1985. gada 20. februārī tika atvērts apmeklētājiem.
Cēsu Izstāžu nama atklāšana pirms 40 gadiem ar piecu plašu izstāžu zāļu iekārtošanu restaurētā un rekonstruētā 200 gadus senā ēkā bija pārsteidzoši drosmīgs un pilnīgi inovatīvs risinājums vizuālās mākslas izstāžu un citu kultūras aktivitāšu organizēšanā novados ārpus galvaspilsētas, par ko muzeja direktors Ivars Zukulis savā atklāšanas uzrunā norādīja: “Arhitektu projektētāju, restauratoru, mākslinieku un citu speciālistu ciešā sadarbība radījusi atzīstamas kvalitātes vidi, kura izvirza augstas prasības tās tālākai izmantošanai un domājams arī augstas prasības turpmāko ekspozīciju autoriem – māksliniekiem”. Savukārt māksliniece Džemma Skulme atklāšanas pasākumā, runājot par pieeju kultūras darba mūsdienīgu risinājumu meklēšanā, piebilda: “Cēsu muzejs ir tuvu ideālām iespējām”.
Augstā kvalitātes latiņa jau kopš Izstāžu nama atvēršanas vienmēr ir bijusi kā labs dzinulis Cēsu novada mākslinieku profesionālajām aktivitātēm. Gan Vidzemes novada mākslinieku darba skates, kuras savu aktualitāti nav zaudējušas arī šobrīd, gan savulaik aktuālās Plakātu dienas pilsētā (1980 – 1988) ar daudzveidīgām mākslas akcijām un manifestācijām un Starptautiskie akvarelistu plenēri (kopš 1982), kuru rezultātā Cēsu muzejā ir izveidota vērienīga akvareļglezniecības kolekcija, un daudzas citas kultūras aktivitātes un notikumi ir veidojuši Izstāžu namu kā radošuma un satikšanās kultūrtelpu, kas apvieno gan vietējos Cēsu un Vidzemes novada māksliniekus, gan piesaista un rada interesi arī māksliniekos ārpus Latvijas iesaistīties daudzveidīgos, īpaši laikmetīgās mākslas projektos.
Cēsu Izstāžu nams ir pierādījums tam, ka māksla vieno paaudzes. Šodien mēs svinam ne tikai ēku, bet cilvēkus – māksliniekus, apmeklētājus un visus, kas veidojuši Izstāžu nama četras desmitgades.
Aicinām ikvienu cēsinieku, Cēsu un Vidzemes novada un Latvijas iedzīvotāju, apmeklēt izstādi, iepazīt Cēsu māksliniekus un viņu devumu pilsētai, novadam un Latvijai!
Izstāde atvērtā no 4. oktobra līdz 14. decembrim Cēsu Izstāžu namā!
Mākslinieks, interjerists Raimonds Pinnis (1942–2022)
Cēsu Izstāžu nama interjera autors Raimonds Pinnis dzimis 1942. gadā 2. septembrī, netālu no Cēsīm, Liepā. Raimonda bērnība, jaunības gadi un radošais darba mūžs turpmāk bija cieši saistīts ar Cēsīm.
Tehniskā rasētāja Pauļa un mājsaimnieces Mildas ģimenē auga divi dēli – Leons un Raimonds. Tikai gadu vecāks, Leons brālim bija paraugs it visā. Leons labi zīmēja un arī Raimonds to darīja. Vidusskolas gados Raimonds zīmēšanu mācījās pie skolotāja Artūra Droņa, bet interjerista profesija viņu ieinteresēja, sastrādājoties ar interjeristiem Jāni Droni un Pēteri Aulmani.
Vēl pirms iestāšanās Latvijas Mākslas akadēmijā, Raimonds ar Jāni Droni, būdami cēsinieki, pilsētā ierīkoja mākslinieku darbnīcu, lai modernizētu veikalus, izstrādātu un īstenotu neskaitāmus sabiedrisko ēku, veikalu projektus, noformētu skatlogus un veidotu reklāmas.
Raimonda darbība kļuva par neatņemamu Cēsu mākslas dzīves sastāvdaļu. Viņš bija viens no domu biedru grupas iniciatoriem idejai veidot izstādi ,, Mēs – savai pilsētai ”. Atsaucība bija necerēti plaša. Izstādē ar 99 darbiem piedalījās 33 autori. 1974. gada rudenī, Torņu ielā norisinājās līdz šim nebijis notikums – mākslas akcija ar izstādi ,,Mēs — savai pilsētai”. Notikums, kas uzrunāja pilsētniekus un tika pamanīts republikas mērogā.
Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas 1977. gadā Raimonds desmit gadus strādāja Rīgā, kombinātā ,,Māksla”, kurš tolaik pildīja valsts pasūtījums. Mākslinieka Raimonda Piņņa paveikto darbu sarakstā ir sabiedrisko ēku interjeru izveide Gulbenē, Alūksnē, Valmierā, Cēsīs. Viņa kā interjerista veikums Cēsīs ir bārs ,,Bravo”, savulaik populārākā kafejnīca pilsētā ,,Laumiņa”, veikals ,,Pērle”, Vecpilsētas aptieka, grāmatnīca ,,Sprīdītis”. Arī Valmieras Drāmas teātra vestibils, muzejs un kafejnīca, kafejnīca ,,Eglīte” Āraišos. Tie ir tikai daži no interjerista realizētajiem projektiem.
Raimonds Pinnis ir bijis daudzu Cēsu sakopšanas ideju autors un realizētājs, arī pilsētas domes deputāts, kuram vienmēr rūpējis pilsētas tēls un estētika. Raimonds ir piedalījies Cēsu Uzvaras pieminekļa atjaunošanas darbu procesos, bijis klāt barikāžu aizstāvēšanas un Tautas Frontes pasākumos. Viņa radošā mūža devums gaida savu izvērtējumu un ir paliekošs mūsu pilsētas tēlā un līdzgaitnieku atmiņās.
Mēs, Cēsu muzejnieki, Raimondu vienmēr esam uzskatījuši par savējo, kurš savas mākslinieka noformētāja un arī interjerista dotības un talantu agrā jaunībā izkopa, strādājot par izstāžu iekārtotāju Cēsu Novadpētniecības muzejā. Viņu darbā muzejā 1960. gadu sākumā pieņēma muzeja direktore Konstance Ozola. Un tikai likumsakarīga bija vēlākā Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktora Ivara Zukuļa izvēle, uzticēt topošā izstāžu nama interjera koncepcijas izstrādi un realizācijas autoruzraudzību māksliniekam Raimondam Pinnim.
Bijušā staļļa-ratnīcas restaurēšanas un rekonstrukcijas darbu programmā, atbilstoši valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības principiem, bija paredzēts saglabāt esošās būvkonstrukcijas un restaurēt klasicisma parauga elementus fasādēs. Arī interjera koncepcijai bija jāattīsta šī restaurācijas pamatideja, izmantojot ēkas kultūrvēsturiskās arhitektoniskās vērtības. Un rezultāts bija vairāk kā pārsteidzošs. Raimondam Pinnim bija izdevies radoši apvienot redzamos vēsturiskos arhitektūras elementus ar mūsdienīgo. Runājot muzeja direktora Ivara Zukuļa vārdiem, “ tika radīts telpisks ansamblis, kas ietver sevī gan funkcionālo, gan estētisko. Ir panākts saskanīgs risinājums, kāds nepieciešams, lai vide atbilstu tālākajam uzdevumam – būt par pamatu dažādu mākslas darbu eksponēšanai”. Un Cēsu Izstāžu nams to godam pildījis un kalpojis ikvienam cilvēkam jau četrdesmit savus darbības gadus, aicinot iepazīt un pieredzēt mākslu.
