Šis būs ievērojamu nacionālu un starptautisku notikumu kopums visa
gada garumā ar vadmotīvu – “Kultūra galvās, pilīs, sētās”
Turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotas kultūras programmas īstenošanu, Cēsu un pagastu cilvēki īstenos apjomīgu kultūras programmu un 2025. gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.
Mūs atbalsta
Iedzīvotāju novēlējumi
Gaismas namiņš Vienības laukumā, Cēsīs, pārvērš iedzīvotāju vēlējumus krāšņā gaismas performancē.
Apmeklē to, ieraksti vēlējumu, un Cēsis iemirdzēsies!
Cēsu zvaigžņu ceļš
Cēsu zvaigznes ir tās cilvēki!
Svarīgi ir paskatīties, ieskatīties, ieraudzīt tās tūkstošiem daudzās redzamās un arī neredzamās,
nesaprastās, nesadzirdētās zvaigznes, kas veido Cēsis šodien. Šīs zvaigznes ir ikviens Cēsu iedzīvotājs.
Katra zvaigzne te ir citādāka. Tās spīd, apspīd, tās veido sabiedrību, tās par ko stāsta! Ir lielas zvaigznes un arī pavisam maziņas.
Kopā esam īsta galaktika, īsts zvaigžņu ceļš!
cēsis
vieta, kur 2025. gadā tiks īstenoti vairāki simti Latvijas un starptautiska
līmeņa kultūras notikumu.
Gada laikā norise būs balstīta piecos tematiskos pīlāros, caur kuriem tiks skaitīti gan lokāli, gan starptautiski jautājumi un izaicinājumi:
demokrātija, izglītība, vide un klimata pārmaiņas, atjaunotne un Cēsu novada izcilība.
to vajag?
Cēsis ir ne tikai viena no senākajām, bet arī latviskākajām pilsētām
Krāšņām dabas ainavām un vēstures liecībām bagāta, tā iemieso intriģējošu senatnes garu un mūsdienīgu pašapziņu. Gan Cēsis, gan Cēsu novads ir viens no Vidzemes apceļotāju lielākajiem vilinājumiem. Visos gada laikos uz Cēsim brauc cilvēki, kuri prot novērtēt vēstures un kultūras mantojumu.
Cēsis – tie ir svētki
Cēsu Mākslas festivāla mūsdienu mākslas izstādes, bruņinieku cīņas Viduslaiku svētkos un silto vasaras vakaru koncerti Pils parka estrādē. Cēsis – viena no skaistākajām Latvijas mazpilsētām – vasarās vilina ar Gaujas ielejas neskarto dabu, viduslaiku elpu un mūsdienīgu mākslu, bet ziemās aicina uz lielāko slēpošanas centru Baltijā, kas pārsteidz ar trašu daudzveidību un garākajiem nobraucieniem reģionā.
Cēsis jau no 19.gadsimta beigām pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs
Arī šobrīd Cēsis ir nozīmīgs kultūras un mākslas centrs reģionā un valsts mērogā – Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturiskais mantojums, kuru veido gan Cēsu viduslaiku pils, gan Cēsu vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu un mūra un koka apbūvi.
Iesaisties!
Mūsu komandas centrā esi Tu!
Tu, kurš vēlas iesaistīties, līdzdarboties,
iesniegt pasākumu un
sniegt pienesumu Cēsu zvaigžņu ceļā.
Komanda
Kultūra
galvās, pilīs,
sētās
Cēsis – Latvijas kultūras
galvaspilsēta
Pasākumi
Sestdien, 22. februārī, plkst. 18.00 Jaunpiebalgas Kultūras centrā notiks jauktā kora “Jaunpiebalga” 140 gadu jubilejas koncerts “Mans ceļš”.
Piedalās:
- Jaunpiebalgas kultūras centra jauktais koris “Jaunpiebalga”;
- Kamēlija Straume (balss, kokle);
- instrumentālais pavadījums – Inga Eihentāle (klavieres), Katrīna Eihentāle (flauta) un pavadošā grupa Pieci Poniji.
Otrdien, 25. februārī Cēsu Izstāžu namā norisināsies forums “Kultūra un klimats: Dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti”. Kā Latvijas kultūras galvaspilsēta, Cēsis izgaismos tēmu, kā pilsētas kultūras vērtības var savienot ar mūsdienu globālajiem klimata un ilgtspējas izaicinājumiem, sniedzot labbūtību gan tās iedzīvotājiem, gan pārvaldītājiem, gan pilsētas viesiem.
Līdz 21. februārim aicinām reģistrēties forumam ŠEIT. Dalība forumā ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots.
Pasākuma laikā tiks veicināta izpratne par Latvijas kultūras mantojuma nozīmi globālā klimata kontekstā, radot starpdisciplināru dialogu par klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu un sabiedrības dzīves kvalitāti.
Forumu vadīs kultūras žurnāliste Eva Johansone, un ar savām zināšanām un pieredzi dalīsies eksperti no dažādām nozarēm.
Pilna foruma programma skatāma ŠEIT.
Foruma atklāšana plkst. 11.00.
Foruma pirmajā daļā “Kultūras mantojums klimata pārmaiņās” īsi pēc atklāšanas plkst. 11.10 sinoptiķis Toms Bricis stāstīs par klimata pārmaiņām Latvijā pēdējā gadsimta laikā, to radītajiem riskiem un iespējām, tostarp ieguvumiem kultūras jomā. Ar Cēsu Jaunās pils piemēru plkst. 11.30 dalīsies Cēsu muzeja vadītāja Ināra Bula, parādot, kā aprites ekonomika un inovācijas var nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus. Plkst. 11.50 uzņēmuma SIA “Energi” energoauditors Kārlis Grīnbergs aplūkos galvenos izaicinājumus, ka arī ieskicēs praktiskus piemērus energoefektivitātes prasību ievērošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Turpinājumā SIA “Rīgas nami” arhitektūras projektu vadītāja, arhitekte Agnese Lāce ieskatīsies Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, aptverot ēkas no 13. gadsimta līdz 20. gadsimtam. Savukārt pirmās daļas noslēgumā “Jaunā Eiropas Bauhaus” kontaktpunkta Latvijā vadītāja Anda Kursiša runās par iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” principiem publiskās infrastruktūras attīstībā un sabiedrības iesaistes nozīmi.
Foruma otrajā daļā “Kultūras mantojums – nākotnes veidotājs” plkst. 14.00 biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs dalīsies ar pieredzi par vēsturisko ēku atjaunošanu un to nozīmi pilsētas kopienas attīstībā. Plkst. 14.30 būvmākslas mantojuma saglabāšanas eksperts Pēteris Blūms stāstīs par dažāda mēroga un vecuma māju saglabāšanu un dzīvības atgriešanu tajās. Plkst. 15.00 Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja un Pasaules mantojuma vietas Kuldīgas vecpilsētas pārvaldniece Jana Jākobsone pastāstīs par Kuldīgas vecpilsētas attīstību no aprites ekonomikas viedokļa, aplūkojot, kā saglabāt un atjaunot vēsturiskos objektus, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un resursu efektīvu izmantošanu.
Noslēdzošajā daļā no plkst. 15.45 plānota paneļdiskusija “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana”, kurā diskutēs Kuldīgas novada būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Dalībnieki apspriedīs kultūras mantojuma lomu pilsētas attīstībā un labbūtības veicināšanā.
Foruma noslēgums paredzēts plkst. 17.00.
Deivids Mamets (1947) savā lugā “Amerikāņu bizons” ataino trīs sīkus blēžus, kuri plāno nozagt senu monētu kolekciju, sapņojot par ienesīgu biznesu, bet nerēķinās, ka viņu iedomātā biznesa modelis būs pārbaudījums viņu draudzībai. Kā viens no varoņiem saka savam gados jaunākajam draugam: “Ir bizness un ir draudzība,” divas pasaules, kas diemžēl ne vienmēr var pastāvēt līdzās.
Pirmo reizi luga tika iestudēta 1975. gadā (iegūstot Drāmas kritiķu apvienības balvu kā labākā amerikāņu luga), bet 1977. gadā nokļuva līdz Brodvejai. Atsauksmes bija ļoti labvēlīgas, daudzi kritiķi slavēja Mameta spēju notvert amerikāņu ikdienas runas divdomības – “Mamets ir cilvēks, kurā ir vērts ieklausīties. Viņš ir rets putns – amerikāņu dramaturgs, kura lugās galvenā ir valoda.”
LOMĀS: Kārlis Freimanis, Aksels Aizkalns, Rūdis Bīviņš vai Artis Jančevskis
Izrādē izmantota necenzēta leksika.
Komiska drāma 2 daļās
Pirmizrāde – 2022. gada 7. maijā
Izrādes ilgums – 2 h 10 min
Ko redzēt
un ko darīt Cēsīs?
Kontakti
esi daļa no Cēsu zvaigžņu ceļa piedzīvojuma!