Pasākumu arhīvs
Laikmetīgā mūzika no Berlīnes uz Cēsīm – koncertprogramma, kuras centrā būs latviešu komponista Jāņa Petraškeviča koncerts diviem sitaminstrumentiem un ansamblim “Tas, kas šeit bija pirms”. Opuss veltīts sitaminstrumentālistiem Guntaram Freibergam un Jurim Āzeram, ansamblim ensemble unitedberlin un diriģentam Vladimiram Jurovskim, un tā pasaules pirmatskaņojums izskanēs Konzerthaus Berlin, bet Latvijas pirmatskaņojums notiks Cēsīs.
Programmā līdzās Antona Vēberna, Pjēra Bulēza un citu mūsdienu komponistu skaņdarbi.
Ansamblis unitedberlin dibināts 1989. gadā kā simbols atjaunotajai saiknei starp mūziķiem ilgi sadalītajā Berlīnē. Kops tā laika vieskoncerti mūzikas festivālos Eiropā, Āzijā un abos Amerikas kontinentos (Varšavas rudens, Venēcijas biennāle, Milano Musica, Steirischer Herbst, Berliner Festwochen, Slowind Ļubļanā un Teherānas laikmetīgās mūzikas dienas) papildina ansambļa ikdienas darbību Berlīnē.
Jau kopš 90. gadu sākuma ansamblis sadarbojas ar starptautiski atzīto diriģentu Vladimiru Jurovski. Viņa kā mākslinieciskā padomnieka vadībā no 2015. līdz 2019. gadam unitedberlin bija Konzerthaus Berlin rezidējošais ansamblis.
Vladimirs Jurovskis ir Berlīnes Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents, Bavārijas Valsts operas mākslinieciskais vadītājs Minhenē un viens no atzītākajiem augstākās klases diriģentiem pasaulē.
Izcilajā laikmetīgās mūzikas ansamblī unitedberlin jau vairākus gadus spēlē arī latviešu sitaminstrumentālists Juris Āzers. Gaidāmais koncerts būs viņa un Guntara Freiberga trešā programma, esot Koncertzāles “Cēsis” rezidējošajiem māksliniekiem.

Miķelis Fišers, viens no Latvijas ievērojamākajiem laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, aicina skatītājus doties sirreālā un filozofiskā ceļojumā caur mākslu savā jaunākajā izstādē “Dvēseļu lamatās un aklā humanoīda stāsti”.
Izmantojot savu unikālo vizuālo valodu, Fišers pēta eksistences, apziņas un neredzamo spēku ietekmi uz realitāti. Viņa darbos bieži savijas melnais humors, distopiskas vīzijas un metafiziskas pārdomas, piedāvājot neparastu skatījumu uz cilvēka pieredzi un tās slēptajiem aspektiem.
Izstāde būs apskatāma Koncertzālē “Cēsis” līdz 6. aprīlim.

Svinot Cēsu muzeja 100. gadadienu un iesākot Latvijas kultūras galvaspilsētas 2025 gadu, 2025. gada 6. februārī plkst. 16.00 Cēsu muzejā atklās Polijas mākslinieces Lauras Makabresku izstādi “Mierinājums”.
L. Makabresku ir vairāku nozīmīgu mākslas foto konkursu laureāte. Mākslinieces darbi ir tikuši izstādīti Venēcijā, ASV, Kanādā, Francijā, Beļģijā, Polijā un citur, kā arī publicēti daudzos starptautiskos mākslas žurnālos.
“Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu pieņēmusi no Dieva rokas,” vēsta māksliniece. Radot darbus, viņu iedvesmo klusums, pareizticīgo ikonas un maģiskā reālisma literatūra. L. Makabresku darbos skatītājs spēj ieraudzīt katram tik svarīgo un vienlīdz atšķirīgo zemes dzīves eksistences atklāsmi.
Izstādē kā garīgā dvēseles ceļojumā var izdzīvot ķermenisku izjūtu un pārpasaulīga, visuvarena spēka ietekmes mijiedarbību. Garīgā dimensija atklājas kā trausla, bet spēcīga telpa ārpus robežām, kas piepildīta ar klusumu, mieru un paļaušanos.
Izstāde būs skatāma līdz 31. martam.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju
Izstādi atbalsta Cēsu novada pašvaldība un Polijas Republikas vēstniecība Latvijā.

Mākslinieki, radošo nozaru pārstāvji, kultūras iestāžu darbinieki un citi interesenti aicināti piedalīties Vidzemes Mākslinieku dienu ievada pasākumā “Klimata pārbaude” sestdien, 18. janvārī plkst. 11.00-16.00 Cēsu Izstāžu namā (Pils laukums 3).
𝐏𝐑𝐎𝐆𝐑𝐀𝐌𝐌𝐀:
11.00-11.15
Pasākuma atklāšana
11.15-12.00
Lekcija “Vidzemes Mākslinieku dienas – pārmaiņu liecinieks” (Mg. art. Māra Lāss)
12.00-12.15
Kafijas pauze
12.15-13.45
Lekcija “Mākslinieka kā radošā starpnieka loma. Kā to atpazīt un novērtēt?” (Dr. oec. Ieva Zemīte)
Nodarbība “CHARTER prasmju pašnovērtējuma rīks radošo nozaru un kultūras mantojuma darbiniekiem” (Mg. art. Māra Lāss)
13.45-14.00
Kafijas pauze
14.00-15.30
Paneļdiskusija “Paaudžu konflikts mākslas nozarē mūsdienās” (Diskusijas vadītājs Dr. Klāvs Sedlenieks, dalībnieki: māksliniece, scenogrāfe Madara Mela, Cēsu muzeja direktore Ināra Bula, māksliniece, gleznotāja Alise Gaile un citi.) Pēc paneļdiskusijas atvērtā diskusija ar auditoriju.
15.30-16.00 Noslēgums, dienas kopsavilkums, iespēja apskatīties izstādes.
*Pasākuma programmā iespējamas nelielas izmaiņas.
Interesentus aicinām apstiprināt savu dalību pasākumā. (e-pasts: [email protected]; Tel. 25605309).

Astoru Pjacollu un Eduardo Roviru pieņemts uzskatīt par diviem galvenajiem tango avangarda celmlaužiem. Izskanējuši apgalvojumi, ka starp abiem pastāvējusi zināma sāncensība, un vēl joprojām tiek lauzti šķēpi par to, kurš no abiem pirmais modernizējis tango.
Divdesmitā gadsimta 50. gados gan vienu, gan otru komponistu sāka garlaikot tradicionālā tango žanra monotonās formulas, kas vienmēr atkārtojas; viņi vēlējās aizvest tango līdz galējībai.Modernā tango tapšanā stūrakmeni 1955. gadā ielika Pjacolla ar savu oktetu Bueonos Aires. Nākamajā gadā Rovira savukārt pievienojās oktetam La Plata, kura vadītājs bija bandoneonists Omars Rufino Lupi,bet Rovira oktetā spēlēja bandoneonu un rakstīja aranžējumus.
Cēsīs dzirdēsim programmu, kas tapusi pateicoties tam, ka izdevies no jauna atgūt gan virkni okteta Buenos Aires skaņdarbu (notis savulaik sadedzinājis pats Pjacolla), gan okteta La Plata kompozīcijas (tās daļēji gāja bojā plūdu laikā). Tieši muzicējot kopā ar šiem ansambļiem, abi galvenie varoņi pirmo reizi mēģināja pētīt tango tālākās robežas.
Beļģijā rezidējošais ansamblis SONICO klausītājiem piedāvās plašu skatījumu uz žanru, iepazīstinot ar abu par modernā tango aizsācēju – Astora Pjacollas un Eduardo Roviras kompozīcijām. Te vienkopus iekļauta abu minēto oktetu temperamentīgā mūzika, kas iemieso Tango Nuevo pirmsākumus un aicina izjust karstasinīgos argentīniešu ritmus!
Koncerts vienā daļā bez pārtraukuma.
Aptuvenais pasākuma ilgums ~ 1h 30min

Imanta Kalniņa dziesmu programma koncertā “Sapnis par baltu kuģi”, 18. janvārī plkst. 17.00 Zaubes Kultūras namā.
Līga Priede – balss.
Andrejs Grimms – ģitāra.
Ieeja: 3 EUR.

Sestdien, 18. janvārī, plkst. 19.00 Amatas Kultūras namā (Ģikšos) norisināsies 16. starptautiskā Ģikšu danču nakts.
Danču nakti skanēs dzīvā mūzika visu nakti. Vakara gaitā uzstāsies muzikantu grupas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Somijas.
Ieeja par ziedojumiem, kas tiks nodoti Ukrainas atbalstam.
Pašu cienastam – pašu sarūpēti groziņi.

Ņujorkas māksliniece Gerda Roze ir dzimusi Rīgā, Latvijā, un ASV ieradās pēc Otrā pasaules kara. Gleznotāja un grafiķe, viņa ieguva bakalaura grādu Kolumbijas Universitātē un studēja mākslas vēsturi Ņujorkas Universitātē. Viņas oficiālā mākslas izglītība sākās Mākslas studentu līgā Ņujorkā. Patstāvīgi viņa ir studējusi glezniecību Čelsijas Mākslas koledžā Londonā, Anglijā, un grafiku kopā ar Pratu – Scoula Internacionale di Graphica Venēcijā, Itālijā.
Izstāde tiks atklāta 18. janvārī plkst. 16.00.

Ludvigs van BĒTHOVENS “Svinīgā mesa” Remažorā (Missa solemnis)
Ar Ludviga van Bēthovena Svinīgo mesu – tās grandiozitāti un krāšņumu, atklāsim gadu, kurā, turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.
Bēthovena Missa solemnis ierindojama pie komponista radošā pilnbrieda kompozīcijām. Partitūras ievadā autors rakstījis: “No sirds lai tālāk tā iet uz sirdi.” Komponista dotie ceļavārdi sniedz atslēgu tai neaptveramajai, godbijiību raisošajai dziļuma dimensijai, kas dveš no šī varenā opusa taktīm. Te Bēthovens meklējis jaunus ceļus kanoniskā teksta realizācijā, un daudi atzīst: viņa darbs pietuvojas un pat pārspēj izcilāko priekšgājēju veikumus, apvienojot bēthovenisko uzdrīkstēšanos ar mūzikas izteiksmes līdzekļu un teksta nevainojamu saplūsmi.
Britu muzikologs Donalds Tavejs 20. gs. pirmajā pusē rakstīja: „Pat Bahs un Hendelis nav spējuši atklāt izcilāku telpas un skanējuma izjūtu. Neviena kora kompozīcija līdz tam nebija tik tuvu pietuvojusies dažiem piemistiem noslēpumiem, kas iešifrēti Palestrīnas stilā. Un neviena kora, un neviena orķestra kompozīcija ne pirms, ne pēc tam nepārspēj to aizgrābjošo neatkārtojamības izjūtu, kura te piemīt ik akordam, ikkatrai dubulttercai vai disonansei.”
Koncerts vienā daļā bez pārtraukuma.
Aptuvenais pasākuma ilgums ~1 h 20min
