Šis būs ievērojamu nacionālu un starptautisku notikumu kopums visa
gada garumā ar vadmotīvu – “Kultūra galvās, pilīs, sētās”
Turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotas kultūras programmas īstenošanu, Cēsu un pagastu cilvēki īstenos apjomīgu kultūras programmu un 2025. gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.
Mūs atbalsta
Iedzīvotāju novēlējumi
Gaismas namiņš Vienības laukumā, Cēsīs, pārvērta iedzīvotāju vēlējumus krāšņā gaismas performancē.
Paldies, ka apmeklēji to un ierakstīji arī savu vēlējumu! Lai Cēsis mirdz!
Cēsu zvaigžņu ceļš
Cēsu zvaigznes ir tās cilvēki!
Svarīgi ir paskatīties, ieskatīties, ieraudzīt tās tūkstošiem daudzās redzamās un arī neredzamās,
nesaprastās, nesadzirdētās zvaigznes, kas veido Cēsis šodien. Šīs zvaigznes ir ikviens Cēsu iedzīvotājs.
Katra zvaigzne te ir citādāka. Tās spīd, apspīd, tās veido sabiedrību, tās par ko stāsta! Ir lielas zvaigznes un arī pavisam maziņas.
Kopā esam īsta galaktika, īsts zvaigžņu ceļš!
cēsis
vieta, kur 2025. gadā tiks īstenoti vairāki simti Latvijas un starptautiska
līmeņa kultūras notikumu.
Gada laikā norise būs balstīta piecos tematiskos pīlāros, caur kuriem tiks skaitīti gan lokāli, gan starptautiski jautājumi un izaicinājumi:
demokrātija, izglītība, vide un klimata pārmaiņas, atjaunotne un Cēsu novada izcilība.
to vajag?
Cēsis ir ne tikai viena no senākajām, bet arī latviskākajām pilsētām
Krāšņām dabas ainavām un vēstures liecībām bagāta, tā iemieso intriģējošu senatnes garu un mūsdienīgu pašapziņu. Gan Cēsis, gan Cēsu novads ir viens no Vidzemes apceļotāju lielākajiem vilinājumiem. Visos gada laikos uz Cēsim brauc cilvēki, kuri prot novērtēt vēstures un kultūras mantojumu.
Cēsis – tie ir svētki
Cēsu Mākslas festivāla mūsdienu mākslas izstādes, bruņinieku cīņas Viduslaiku svētkos un silto vasaras vakaru koncerti Pils parka estrādē. Cēsis – viena no skaistākajām Latvijas mazpilsētām – vasarās vilina ar Gaujas ielejas neskarto dabu, viduslaiku elpu un mūsdienīgu mākslu, bet ziemās aicina uz lielāko slēpošanas centru Baltijā, kas pārsteidz ar trašu daudzveidību un garākajiem nobraucieniem reģionā.
Cēsis jau no 19.gadsimta beigām pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs
Arī šobrīd Cēsis ir nozīmīgs kultūras un mākslas centrs reģionā un valsts mērogā – Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturiskais mantojums, kuru veido gan Cēsu viduslaiku pils, gan Cēsu vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu un mūra un koka apbūvi.
Iesaisties!
Mūsu komandas centrā esi Tu!
Tu, kurš vēlas iesaistīties, līdzdarboties,
iesniegt pasākumu un
sniegt pienesumu Cēsu zvaigžņu ceļā.
Komanda
Kultūra
galvās, pilīs,
sētās
Cēsis – Latvijas kultūras
galvaspilsēta
Pasākumi
Cēsu muzejā no šī gada 30. aprīļa apskatāma izstāde “TURP UN ATPAKAĻ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”.
Izstādē pirmo reizi Latvijā apskatāmi visi nozīmīgākie ar svētceļojumiem saistītie arheoloģiskie atradumi, kas iegūti Livonijas piļu un pilsētu izpētes darbos.
Izstādes kurators, igauņu arheologs Erki Rusovs norāda, ka “Livonijā, tāpat kā pārējā Eiropā, svētceļojumi bija viduslaiku dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Livonijas svētceļotāji apmeklēja gan dzīvesvietas tuvumā, gan tālu no tās esošas svētvietas, bet ārzemju svētceļnieki devās uz svētceļojumu centriem Livonijā.
Visas šīs aktivitātes atstāja dažādas pēdas tā laika vietējā materiālajā kultūrā: no simboliem, kas izmantoti mākslā un uz ikdienas priekšmetiem, līdz svētceļnieku apģērbam un suvenīriem, ko viņi atveda no ceļojumiem. Šī izstāde, kas sniedz pārskatu par šo fenomenu, ir pirmā iespēja sabiedrībai aplūkot lielāko daļu šobrīd zināmo Igaunijas un Latvijas materiālo artefaktu, kā arī Livonijas svētceļojumu rakstīto un māksliniecisko mantojumu. Tagad ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina, ka mūsu svētceļnieku kultūra bija daudz bagātāka nekā tika uzskatīts iepriekš.”
No maija līdz novembrim “Miers un bērziņš” brīvdabas mākslas galerijā apskatāma itāļu fotomākslinieka Luca Berti fotoizstāde “Melnbalti”, kurā iepazīsiet izteiksmīgu melnbalto analogo portretu un ainavu sēriju, kas tapusi pirms divpadsmit gadiem Piebalgā, Vidzemē un citviet Latvijā.
Mūža garumā uzticīgs vēlmei saglabāt kultūras mantojumu caur analogo fotogrāfiju, Luca Berti turpina dokumentēt cilvēka un dabas mijiedarbību. Izstādītie darbi ir daļa no viņa ilgtermiņa projekta Cilvēks un Daba — vizuāla ceļojuma, kas aizsākās 2011.gadā un nu pāraudzis mākslinieka dzīves darbā. Līdz šim tas aptver Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Somiju un Baltijas valstis, bet nākamie posmi iecerēti Itālijā, Slovākijā, Fēru salās un Grenlandē.
No 15. maija Rožu laukumā Cēsīs durvis vērs vides izglītības konceptvieta ŠŪNA, kas ar daudzveidīgu programmu būs viena no Cēsu kultūras galvaspilsētas gada centrālajiem notikumiem.
Pēc veiksmīgas debijas 2024. gadā Rīgā, ŠŪNA šogad viesojas Cēsīs – pilsētā, kurā satiekas kultūra, sabiedrības līdzdalība un rūpes par vidi. ŠŪNA ir unikāls koncepts, kura iniciatori ir AS “CleanR Grupa” – tā ir vieta, kur saplūst zinātne, māksla un kultūra, lai izglītotu, iedvesmotu un rosinātu rīkoties ilgtspējīgi.
Pirmās nedēļas programma skatāma ŠEIT.
“Esam gandarīti, ka ŠŪNA paplašina savas robežas, nonākot Cēsīs, kas ir ne tikai Latvijas kultūras galvaspilsēta šogad, bet arī viena no Latvijas pilsētām, kuras iedzīvotājiem ir svarīga vides apziņa un apritīguma idejas,” informē AS “CleanR Grupa” valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā Agita Baltbārde. “Mēs ikviens esam nesaraujami saistīti ar vidi – gan šaurākā savu māju, gan plašākā visas planētas nozīmē. ŠŪNA ir tā vieta, kur gribam stiprināt iedzīvotāju izpratni par vides jautājumiem kā par katra personisko atbildību, kas tieši ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, un piedāvāt idejas un risinājumus.”
ŠŪNAS 2025. gada projektu “CleanR Grupa” īsteno sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, tāpēc programmā iekļauti pasākumi un diskusijas, kas aktuālas tieši Cēsu novada iedzīvotājiem.
“Latvijas kultūras galvaspilsētas gadā esam patiesi priecīgi uzņemt ŠŪNU Cēsīs! Tas ir spēcīgs un iedvesmojošs papildinājums Cēsis 2025 programmai. ŠŪNA ar savu saturiski daudzslāņaino pieeju palīdz aktualizēt vienu no mūsu programmas būtiskākajiem pīlāriem – vidi un klimatu. Mūsuprāt, kultūrai ir īpaša loma sabiedrības līdzdalības un vides apziņas veidošanā, un ŠŪNA šos procesus stiprina ar mūsdienīgām un radošām metodēm. Cēsis jau vēsturiski ir bijusi vieta, kur dzimst jaunas idejas un sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas – ŠŪNA ir viens no šī gada spilgtākajiem piemēriem. Aicinām ikvienu apmeklēt, piedalīties un iedvesmoties!” saka Cēsu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane.
ŠŪNAS programma piedāvā plašu pasākumu klāstu – izrādi skolu jauniešiem “Es neesmu nekāds zaļais”, darbnīcas un meistarklases ar vietējo amatnieku un speciālistu līdzdalību, kā arī lekcijas un diskusijas.
Apmeklētājiem būs iespēja gūt atbildes, iedvesmu un idejas, kā atbildīgi izmantot resursus, kā ilgtspēja un apritīgums var kļūt par dabisku daļu no mūsu ikdienas, nodrošinot veselīgu un drošu vidi nākamajām paaudzēm.
ŠŪNA Cēsīs iekļausies arī divos nozīmīgos kultūras notikumos – Muzeju naktī 17. maijā un Sarunu festivālā LAMPA 20. un 21. jūnijā.
Visi pasākumi ŠŪNĀ būs pieejami bez maksas, un ārpus tematisko notikumu laika tās telpas ar ekspozīcijām būs atvērtas ikvienam interesentam.
Pirmoreiz ŠŪNA tika ierīkota 2024. gada vasarā Rīgā, kur tā astoņās darbības nedēļās guva plašu sabiedrības un mediju interesi. Tādēļ “CleanR Grupa” šogad nolēma konceptu attīstīt arī citās Latvijas pilsētās – un pirmā pietura ir Latvijas kultūras galvaspilsēta Cēsis.
Informācija par pasākumiem reizi nedēļā tiks publicēta Cēsu novada pašvaldības mājas lapā un pašvaldības sociālo tīklu kontos.
No 25. maija līdz 31. oktobrim E. Veidenbauma muzejā “Kalāči” būs apskatāma mūsdienu mākslas izstāde “Atkalāčojums”
1995. gada maijā Eduarda Veidenbauma muzejā tika atklāta izstāde “Kalāčojums”. Tā bija viena no pirmajām laikmetīgās mākslas izstādēm, kas notika ārpus ierastajām izstāžu vietām un ārpus Rīgas. Mākslinieki tajā interpretēja Veidenbauma dzeju gleznās, instalācijās, performancēs un vides objektos, paplašinot un veidojot jaunu māksliniecisko izteiksmi, kurā apvienojās gan poētiska, gan konceptuāla pieeja. Izstādes mākslinieku vidū bija Ieva Iltnere, Aija Zariņa, Ēriks Božis, Kristaps Ģelzis, Anita Zabiļevska un citi; piedalījās arī dzejnieki un mūziķi.
Pēc trīsdesmit gadiem mēs pie tās atgriežamies, “Kalāčos” plānota izstāde – dialogs starp 1995. gada izstādes darbiem un šodien aktīvu mākslinieku un citu jomu radošo personību veikumu, muzeju, vidu un ainavu. Tajā piedalīsies šodien augstu novērtēti autori, kas darbojas ne vien mākslas, bet arī literatūras un mūzikas jomās, veidojot starpdisciplinārus projektus. Tā būs saruna par mākslas decentralizāciju, procesu, vietu, meklējot saskarsmes punktus ar Veidenbaumu, viņa radošo mantojumu, muzeju, mākslu, mentālo un gara dzīvi. Vai šodienas māksla un citi radošo jomu veikumi uzdod tādus pašus jautājumus kā pirms 30 gadiem, vai aktuāli kļuvuši citi?
Izstādei “Atkalāčojums” jaunus mākslas darbus veido Anda Lāce, Andris Breže, Andris Eglītis, Ēriks Božis, Haralds Matulis, Madara Gruntmane, grupa “Preiļu konceptuālisti” un Kristaps Ģelzis. Tiks eksponētas arī gleznas un instalācijas, kas tapa izstādei “Kalāčojums” 1995. gadā un kas joprojām atrodas muzejā: Miķeļa Fišera glezna “Sveiciens no elles”, Jāņa Mitrēvica glezna uz teļādas, Ojāra Pētersona instalācija “Dzejnieka oranžais laiks”, Anitas Zabiļevskas glezna “Venus von Milo”, Aijas Zariņas glezna “Putns”, Dzintars Zilgalvja divas gleznas bez nosaukuma, kā arī fragmenti no Sarmītes Māliņas instalācijas “Ed. Weidenbauma iela”. Kopā ar vēsturiskajiem darbiem tiks eksponētas Jāņa Deināta fotogrāfijas no 1995. gada izstādes tapšanas un atklāšanas.
Ko redzēt
un ko darīt Cēsīs?
Kontakti
esi daļa no Cēsu zvaigžņu ceļa piedzīvojuma!