Šis būs ievērojamu nacionālu un starptautisku notikumu kopums visa
gada garumā ar vadmotīvu – “Kultūra galvās, pilīs, sētās”
Turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotas kultūras programmas īstenošanu, Cēsu un pagastu cilvēki īstenos apjomīgu kultūras programmu un 2025. gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.
Mūs atbalsta
Iedzīvotāju novēlējumi
Gaismas namiņš Vienības laukumā, Cēsīs, pārvērta iedzīvotāju vēlējumus krāšņā gaismas performancē.
Paldies, ka apmeklēji to un ierakstīji arī savu vēlējumu! Lai Cēsis mirdz!
Cēsu zvaigžņu ceļš
Cēsu zvaigznes ir tās cilvēki!
Svarīgi ir paskatīties, ieskatīties, ieraudzīt tās tūkstošiem daudzās redzamās un arī neredzamās,
nesaprastās, nesadzirdētās zvaigznes, kas veido Cēsis šodien. Šīs zvaigznes ir ikviens Cēsu iedzīvotājs.
Katra zvaigzne te ir citādāka. Tās spīd, apspīd, tās veido sabiedrību, tās par ko stāsta! Ir lielas zvaigznes un arī pavisam maziņas.
Kopā esam īsta galaktika, īsts zvaigžņu ceļš!
cēsis
vieta, kur 2025. gadā tiks īstenoti vairāki simti Latvijas un starptautiska
līmeņa kultūras notikumu.
Gada laikā norise būs balstīta piecos tematiskos pīlāros, caur kuriem tiks skaitīti gan lokāli, gan starptautiski jautājumi un izaicinājumi:
demokrātija, izglītība, vide un klimata pārmaiņas, atjaunotne un Cēsu novada izcilība.
to vajag?
Cēsis ir ne tikai viena no senākajām, bet arī latviskākajām pilsētām
Krāšņām dabas ainavām un vēstures liecībām bagāta, tā iemieso intriģējošu senatnes garu un mūsdienīgu pašapziņu. Gan Cēsis, gan Cēsu novads ir viens no Vidzemes apceļotāju lielākajiem vilinājumiem. Visos gada laikos uz Cēsim brauc cilvēki, kuri prot novērtēt vēstures un kultūras mantojumu.
Cēsis – tie ir svētki
Cēsu Mākslas festivāla mūsdienu mākslas izstādes, bruņinieku cīņas Viduslaiku svētkos un silto vasaras vakaru koncerti Pils parka estrādē. Cēsis – viena no skaistākajām Latvijas mazpilsētām – vasarās vilina ar Gaujas ielejas neskarto dabu, viduslaiku elpu un mūsdienīgu mākslu, bet ziemās aicina uz lielāko slēpošanas centru Baltijā, kas pārsteidz ar trašu daudzveidību un garākajiem nobraucieniem reģionā.
Cēsis jau no 19.gadsimta beigām pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs
Arī šobrīd Cēsis ir nozīmīgs kultūras un mākslas centrs reģionā un valsts mērogā – Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturiskais mantojums, kuru veido gan Cēsu viduslaiku pils, gan Cēsu vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu un mūra un koka apbūvi.
Iesaisties!
Mūsu komandas centrā esi Tu!
Tu, kurš vēlas iesaistīties, līdzdarboties,
iesniegt pasākumu un
sniegt pienesumu Cēsu zvaigžņu ceļā.
Komanda
Kultūra
galvās, pilīs,
sētās
Cēsis – Latvijas kultūras
galvaspilsēta
Pasākumi
Cēsu Centrālā bibliotēka aicina piedalīties nesteidzīgā rudens “Literāro dvēseļu pārgājienā”, kas notiks 2025. gada 24. oktobrī plkst. 16.00. Šoreiz tikšanās vieta būs pie Bērzaines kapu kapličas.
Pārgājiena laikā dalībnieki dosies pa klusajiem Cēsu ceļiem, pieminot un iepazīstot literātus, kultūras darbiniekus un sabiedrībā nozīmīgas personības, kuru dzīve un darbs atstājuši paliekošas pēdas Cēsu un Latvijas kultūrā. Šis ceļojums būs iespēja apstāties, ieklausīties un ļauties pārdomām par cilvēkiem, kuru vārdi un darbi joprojām dzīvo mūsu atmiņās.
Pārgājiena gaitā paredzētas stāstījuma pieturas, bet pasākuma noslēgumā dalībnieki tiks aicināti uz kopīgu tējas baudīšanu un sarunām siltā, rudens gaismā piepildītā noskaņā.
Pārgājiena dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikt savu dalību laicīgi, aizpildot elektronisko reģistrācijas anketu ŠEIT vai piesakoties bibliotēkā klātienē līdz 20. oktobrim.
Dalība – bez maksas.
Pārgājiena garums – aptuveni 5 km.
Aicinām izjust un saglabāt mūsu pilsētas literāro un kultūras mantojumu, kas dzīvo gan grāmatās, gan klusajās kapu alejās.
Cēsu pilsētas kapsētai šogad izdevies atjaunot vairāk nekā 20 pieminekļus!
Nāc uz kapsētu (Rīgas iela 58, Cēsis) 25. oktobrī plkst. 15.00 un uzzini:
– kur pieminekļi izgatavoti?
– kam par godu un piemiņu tie uzstādīti?
– kāda bijusi to materiālā vērtība?
– kāda ir to kultūrvēsturiskā vērtība šodien?
– kas un kāpēc tos sadauzīja vai apgāza?
– kā notikusi pieminekļu restaurācija?
Paldies atbalstītājiem:
Cēsu novada pašvaldībai;
Valsts kultūrkapitāla fonds;
Vidzemes kultūras programma 2025
Paldies restauratoriem Edgaram Purviņam un Mēlim Merilam.
Paldies restaurācijas meistarklases dalībniekiem:
Ievai Ziediņai, Dāvim Ako Reinim, Agnim Romkam, Ditai Trapencierei, Edvardam Puciriusam, Sabīnei Ertei, Kristofam Rua, Ilzei Struņķei, Jānim Tolpežņikovam, Tomam Ērenpreisam, Alvilam Dūdiņam, Irēnai Suipei, Ilmai Ašakai un Ilmāram Ašakam.
Svinot klasiķa Emīla Dārziņa 150. gadskārtu Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais koncertprogrammā “Sapņu tālumā” 25.oktobrī plkst. 17.00 Jaunpiebalgas Sv. Toma baznīcā atskaņos visas 17 komponista kordziesmas a cappella. Koncertā piedalīsies arī ērģelniece Kristīne Adamaite, kura atskaņos vēl viena piebaldzēna – komponista Marģera Zariņa darbus, kā arī komponista Alfrēda Kalniņa skaņdarbu ērģelēm “Fantāzija”.
Es, redzi, mīlu visu tā vienkārši; es mīlu tautu, to tautu, kura koncertus apmeklē patiesas iekšējas vajadzības dzīta – tā Emīls Dārziņš (1875–1910) aizvien apgalvojis, arī saņēmis tautas pretmīlestību un saņem to vēl aizvien. Lai arī daiļrades apjoms ļoti mazskaitlīgs, vien nedaudz vairāk par 40 skaņdarbu nosaukumu, toties aizvien visā tā pilnībā nemainīgi stabilu vietu ieņemošs Latvijas koncertdzīvē.
Emīls Dārziņš – allaž lietpratīgs, vērtējumos stingrs un profesionālajās prasībās principiāls mūzikas kritiķis, taču ļoti jūtīgs, aizvien pretrunīgu sajūtu plosīts komponists. Cildināts par savu melodiķa talantu un meistarību smalkās jūtu lirikas paušanā, un dēvēts par vasaras pusdienas saules dzejnieku, tajā pašā laikā viņa kompozīciju tekstos un to muzikālajos ietērpos aizvien biežāk parādoties arvien apcerīgākām tēmām – vientulībai, melanholijai, sāpēm, rezignācijai… To pasvītro rakstnieka Antona Austriņa atmiņas par Dārziņam bieži raksturīgu teikumu: Tu nemaz nezini, cik es esmu traģisks. Tādējādi Dārziņa vokālā mūzika – gan kora, gan solodziesmas – klausāmas un lasāmas gluži kā viņa autobiogrāfija, vienlaikus vēsturiski iezīmējot jaunu latviešu vokālās mūzikas žanriski tematisko ievirzi – citu ceļa atzaru no līdz tam pašmāju komponistu skaņradē dominējošajām tautas dziesmu apdarēm un episkajām balādēm.
Raiņa “Lauztās priedes” un Aspazijas “Mēness starus stīgo” un “Ciānas bērni”, Kārļa Skalbes “Mūžam zili”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāru dziesma” un citu autoru dzejoļi, kurus Emīls Dārziņš pārvērtis dziesmās jauktajam, vīru un sieviešu koriem ir skaņdarbi, bez kuriem nav iedomājami Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.
Biļetes pieejamas šeit.
Programmā:
Nostāsti par muižu, koncerts ar “Cēsu Bigbendu”, Sabīne Krilova ar koncertprogrammu “Rudens Ogle”, foto stūrītis ,puspagrabā spēlēs grupa “Jānis & Juris”, lielā zālē muzicēs Nikolajs Puzikovs ar grupu “Sapieri”. Darbosies restorāns.
Biļetes pieejamas šeit.
Hugo TIČATI I Hugo TICCIATI, vijole (Zviedrija)
Reinis ZARIŅŠ, klavieres
Daumants LIEPIŅŠ, klavieres
Juris ĀZERA un Guntara FREIBERGA rezidences noslēgumā
Kamerorķestris Sinfonietta Rīga
Diriģents Normunds ŠNĒ
Programmā: Anna Ignatovičs, Fazils Sajs, Igors Stravinskis, Dobrinka Tabakova.
Sitaminstrumentālistu duets Guntars Freibergs un Juris Āzers ir Koncertzāles “Cēsis” rezidējošie mākslinieki kopš 2024. gada, un šai laikā dāvājuši vairākas orģinālprogrammas, kas pārsteigušas klausītājus un mūzikas profesionāļus ar skaņdarbu izvēli, pasaules pirmatskaņojumiem un vizuālajiem risinājumiem.Šis būs abu izcilo latviešu sitaminstrumentālistu rezidences noslēguma koncerts.
“Rezidences noslēguma programmā vēlējāmies radīt svētku sajūtu, veidojot programmu krāšņu un daudzveidīgu gan izraudzīto skaņdarbu, gan solistu un sadarbības partneru izvēlē. Brīnišķīgie Sinfonietta Rīga mūziķi, kā mūsu skatuves draugi, ar kuriem kopā atklājām mūsu rezidences ciklu pirms pusotra gada, divi, izcili pašmāju pianisti – Daumants Liepiņš un Reinis Zariņš, kā arī pasaulē augsti vērtētais vijoles spēles meistars Hugo Tičati – tāds ir mūsu rezidences noslēguma svētku mūziķu sastāvs. Un mēs visi tiksimies mūzikā, kurai piemīt svētkiem atbilstoša un pacilājoša noskaņa,” atklāj Guntars Freibergs.
Koncerta pirmā daļa iesāksies ar dziļdomīgu poļu komponistes Annas Ignatovičs skaņdarbu sitaminstrumentiem “Passacaglia”, turpinājumā emocijas tiks pamazām kāpinātas ar leģendārā turku komponista Fazils Sajs (Fasil Say) variācijām divām klavierēm un diviem sitaminstrumentālistiem, bet koncertdaļa rezumēsies ar Igora Stravinska dzirkstošo koncertu Re mažorā orķestra Sinfonietta Rīga izpildījumā.
Programmas otrā daļa būs veltīta slavenās mūsdienu komponistes Dobrinkas Tabakovas mūzikai, kura bieži savos darbos ir bagātīgi izmantojusi sitaminstrumentu klāstu. Latvijā pirmatskaņojumu piedzīvos viņas koncerts vijolei, sitaminstrumentam un stīgu orķestrim “Patience of Trees”, kur vijoles solo atskaņos Hugo Tičati, un koncertu noslēgs Dobrinkas Tabakovas vērienīgais Klavieru un perkusiju dubultkoncerts “Together Remember to Dance”.
Aktuālās izstādes
Ko redzēt
un ko darīt Cēsīs?
Kontakti
esi daļa no Cēsu zvaigžņu ceļa piedzīvojuma!