PAR KONFERENCI

“Subject:Creativity” ir vieta, kur satiekas drosme, atklātība un zinātkāre. Arī šogad aicinām jūs ieraudzīt sevi, darbu, dzīvi un pasauli no cita skatpunkta, ļaujot sevi izaicināt kopā ar daudziem citiem radošiem prātiem vienā telpā. 

KĀPĒC PIEDALĪTIES?

Konference “Subject:Creativity” ir domāta ikvienam, kurš:

• Meklē jaunus iedvesmas avotus.
• Vēlas stiprināt savu radošo pašapziņu un potenciālu.
• Saskaras ar šķēršļiem savu ideju īstenošanā.
• Vēlas satikt līdzīgi un atšķirīgi domājošus.

Plašāka informācija ŠEIT.

Pagājušā gada konference pierādīja, ka, mainot formātu no pasīvas klausīšanās uz aktīvu līdzdalību, vadītāji spēj viens otram sniegt nenovērtējamu atbalstu reālu izaicinājumu risināšanā. Šogad mēs vēl vairāk stiprinām šo pieeju – konferences centrā būs moderētas diskusijas pie apaļajiem galdiem, kur vadītāji kopā ar nozares ekspertiem meklēs praktiskus risinājumus aktuāliem izaicinājumiem.

Esam pulcējuši 12 izcilus vadītājus un vadības konsultantus, kas vadīs darbu pie apaļajiem galdiem, lai kopīgi meklētu atbildes uz būtiskiem jautājumiem:
– Kā mainīgā sabiedrības domāšana ietekmē biznesu un vadīšanas procesus?
– Kā orientēties mainīgajā ekonomikas vidē un pieņemt pareizos lēmumus?
– Kā efektīvi vadīt dažādu paaudžu komandas ar atšķirīgām motivācijām?
– Kā nodrošināt augstu produktivitāti, saglabājot līdzsvaru un komandas labsajūtu?

Konferences unikālais formāts ar darbu pie apaļajiem galdiem sniegs Jums:

– Skaidru redzējumu par ekonomikas, tehnoloģiju un sabiedrības attīstības tendencēm.

– Praktiskus rīkus komandas vadībai ikdienā un pārmaiņu procesos.
– Pieredzējušu vadītāju dalīšanos ar efektivitātes paaugstināšanas metodēm.
– Iespēju veidot vērtīgus kontaktus un kopīgi izstrādāt risinājumus tiešā dialogā ar citiem vadītājiem.

Šodienas izaicinājumi prasa no vadītājiem izlēmīgu rīcību un drosmīgus lēmumus. Aicinu Jūs pievienoties šajā nozīmīgajā notikumā, kur pie apaļajiem galdiem kopā ar citiem līderiem varēsiet stiprināt savas vadības prasmes un rast iedvesmu turpmākai izaugsmei.

Plašāka informācija ŠEIT.

Pavasara Restorānu nedēļa atgriežas! Šogad, no 7. līdz 13. aprīlim, iedvesmojoties no Cēsu kā Latvijas kultūras galvaspilsētas vadmotīva “Kultūra galvās, pilīs, sētās”, aicinām baudīt kultūru arī šķīvī!

Kad kultūra piepilda pilsētas ielas, tā ienāk arī restorānos! Šogad 10 restorāni visā novadā radīs īpašus gastronomiskus piedāvājumus, kas caur garšām atspoguļos vietējās tradīcijas, stāstus un meistarību.

Ar restorānu nedēļas dalībniekiem un viņu sagatavotajām ēdienkartēm aicinām iepazīties šeit.

Sestdien, 5. aprīlī, plkst. 13.00 Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā “Eiropas mākslas amatniecības dienu” ietvaros notiks darbnīca “Senās prasmes: dabīgās šķiedras audumiem un skaistumam”.

Ja ir vēlme līdzdarboties – iepriekš jāreģistrējas rakstot [email protected] vai zvanot 25669935.

Amatnieks Ritvars Tocs stāstīs un rādīs kā iegūt pavedienus no nātrēm un kokiem striķu, audumu, cimdu, cepuru, aproču un kroņu izgatavošanai.

Dalība darbnīcā bez maksas. Regulārā ieejas biļete arheoloģiskajā parkā.

Plašāka informācija šeit.

Pēc vairāk nekā 26 Latvijas kultūrvietu apceļošanas un dažu gadu pauzes ceļojošais festivāls “Vadātājs” ar īpašu programmu dodas muzeju tūrē, lai atklātu Latvijas muzejus ne vien kā vēstures glabātājus, bet arī kā koncertvietas. Aicinām doties līdzi uz trim pieturām: Cēsu muzeju, muzeju “Ebreji Latvijā” Rīgā un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju. Papildus muzeja ekspozīcijām festivāls izklaidēs, apgaismos, metīs katarsē un, cerams, sasmīdinās.

Cēsu muzeja Izstāžu nams, 5. aprīlī, plkst. 18.00 – tēma “Bruņnieciskums”

Programma:

1. Sarunu šovs “Vadātājs krustcelēs”, kurā Edgars Šubrovskis un Oskars Jansons riskēs iemaldīties klišejās, izvaicājot muzejnieku par Cēsu bruņinieku kultūru.

2. Latviešu dzejnieks Ivars Šteinbergs uzstāsies ar īpašu pārskatu par to, kā “Bruņnieciskuma” tēmai savos darbos pievērsušies pašmāju un ārzemju rakstnieki.

3. Stāvizrāžu komiķu apvienības “Sieviešu Stendaps” komiķe un sieviete Džemma Sudraba ar jokiem meklēs vājās vietas pasākuma tēmas bruņās.

4. Noslēgumā – reta iespēja dzirdēt komponistu Uģa un Sniedzes Prauliņu koncertu duetā taustiņiem, flautai un balsīm.

Visas dienas garumā ar “Vadātāja” biļetēm muzeja ekspozīcija skatāma par brīvu, izņemot Cēsu viduslaiku pili, kurā ieejas maksa būs ar 50 % atlaidi. Vairāk par muzeju un darba laiku: cesupils.lv.

Biļešu skaits ierobežots. Pensionāriem un personām līdz 16 gadu vecumam ieeja par brīvu.

Pasākuma ilgums: apmēram 3–4 stundas.

Rīko biedrība “HI”, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Aula, Cēsis Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025 un Cēsu muzejs.

Cēsu muzejs, 4. aprīlī ar vokālā dueta – “Ansis Bētiņš & Artūrs Čukurs koncertprogrammā “Slāvu tautu dziedājumi”, atklāj muzikālos pasākumus Cēsu muzeja Jaunās pils “Lademahera tornī”, kura pievilcība un šarms atklājas tā arhitektūrā, iekštelpu interjerā un burvīgajā Cēsu pilsētas ainavā, kas paveras no skatu laukuma. Ansis Bētiņš & Artūrs Čukurs ir vokālais duets no Rīgas. Pateicoties savai interesei par dažādu laikmetu un reģionu dziedāšanas tradīcijām, Ansis un Artūrs darbojas starp tautas, senās un laikmetīgās mūzikas lauciņiem. Viņu debijas dubultalbumu “Slavic Folk Songs” 2025. gada janvārī izdeva zviedru neatkarīgā ierakstu kompānija XKatedral.

Koncerts ir daļa no koncertu sērijas, kuras ietvaros Ansis Bētiņš & Artūrs Čukurs apceļo dažādas kultūrvietas, lai svinētu albuma klajā laišanu. Pirms un pēc koncerta būs iespējams iegādāties arī dueta debijas albumu – 2 LP vinila plates, ko veido studijas ieraksti un koncertieraksts no Anša un Artūra uzstāšanās Stokholmas koncertvietā Fylkingen 2023. gada martā. Slāvu dziedājumi ir dažādu slāvu tautu daudzbalsīgo tautasdziesmu un garīgo dziedājumu kolekcija, kas balstīta mutvārdu tradīcijā un melodijās, kam nav atrodami konkrēti autori vai komponisti. Dziesmas, ko Ansis Bētiņš un Artūrs Čukurs aranžējuši divām balsīm, duets izpilda a cappella, dažādās tehnikās, kas raksturīgas konkrētām slāvu dziedāšanas tradīcijām. Īpašu uzmanību veltot dziesmām no pašlaik okupētajiem Ukrainas reģioniem, Ansis un Artūrs izdzied stāstus par pasaulīgām nedienām un ikdienišķām raizēm, īstiem un gaistošiem prieka mirkļiem un ilgām, ko allaž caurvij nerimstoša cerība, mīlestība un vēlme dzīvot.

Cēsu muzeja Lademahera Tornī

4. aprīlis plkst. 19.30
Pasākuma ilgums ~1h
Pasākumā nav paredzētas sēdvietas.
BIĻETES – https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/150761
Info: [email protected]
+371 26753880
Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts, materiāli tiks izmantoti publicitātes vajadzībām.

Ludvigs MITELHAMMERS I Ludwig Mittelhammer, baritons

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Diriģents Andris POGA

PROGRAMMĀ

Johanness BRĀMSS/Detlevs GLANERTS “Četras prelūdijas un nopietnas dziesmas”

Gustavs MĀLERS Devītā simfonija

2005. gadā vācu komponists Detlefs Glanerts orķestrē Johannesa Brāmsa “Četras nopietnas dziesmas” un dāvā tām iespēju tapt vienotām nepārtrauktā partitūrā, katrai dziesmai veltot prelūdiju un sniedzot rezumējumu orķestra postlūdijā. Šis vienotais darbs ir piepildīts ar aizraujošu, brīvības pilnu harmonisko valodu, tumšu, bagātīgu orķestrāciju. Savukārt savā pēdējā pabeigtajā – Devītajā – simfonijā Mālers apcer dzīvi un nāvi un atvadās.

Koncerts 2 daļās ar starpbrīdi. Aptuvenais ilgums 2 h.

Piektdien, 21. martā, Cēsīs norisināsies pirmais Latvijas Kultūras forums, kas pievērsīsies kultūras nozīmei nacionālās valsts pastāvēšanā un drošībā, kā arī tās ietekmei uz Eiropas ilgtspējīgu attīstību. Foruma mērķis ir veicināt diskusijas par kultūras procesu spēju radīt pozitīvas pārmaiņas vietējās kopienās un izcelt vērtīgas atziņas no Eiropas kultūras galvaspilsētu pieredzes. Tāpat pasākuma gaitā tiks pasniegta Cēsu novada gada balva kultūrā dažādās kategorijās. Forums sāksies plkst. 13.00 un tas norisināsies Villa Santa tilta mājā.

Foruma programma piedāvās plašu skatījumu uz kultūras lomu Latvijā un Eiropā, sākot ar akadēmisku un vēsturisku analīzi, turpinot ar starptautisku pieredzi un noslēdzot ar praktiskiem piemēriem no Latvijas pilsētām. Dienas gaitā eksperti diskutēs par Latvijas kultūras pamatiem, Eiropas ilgtspējīgu attīstību un Baltijas valstu kultūras lomu. Tiks uzsvērta arī kultūras līderu ietekme uz Latvijas attīstību, kā arī diskutēts par Latvijas kultūras galvaspilsētu kustības potenciālu.

Reģistrācija forumam ir noslēgusies.

Pilna programma skatāma ŠEIT.

Tāpat tiks analizēti bijušo Eiropas kultūras galvaspilsētu kandidātpilsētu veiksmes un neveiksmes stāsti, izceļot, kā šie pieredzes stāsti sekmējuši pilsētu attīstību, izmantojot kultūru kā virzītājspēku.

Starp foruma dalībniekiem būs tādi ievērojami kultūras un akadēmiskās vides pārstāvji kā PhD Gatis Krūmiņš, asoc. prof. PhD Klāvs Sedlenieks, Prof. PhD Anda Laķe, PhD Agnese Cimdiņa, Juris Žagars, profesore Rūta Muktupāvela, kā arī viesis no Igaunijas Erni Kask, kurš ieņēma būtisku lomu Tartu 2024 procesā un citi.

“Kultūra ir sabiedrības noturības pamats – tā stiprina piederības sajūtu, veicina savstarpējo sapratni un palīdz kopienām pielāgoties pārmaiņām. Pasaules prakse pierāda, ka attīstīta kultūras vide veicina gan lielu pilsētu, gan mazāku kopienu izaugsmi, radot iespējas jaunradei, dialogam un sadarbībai. Lai šis forums kalpo gan kā iedvesmas avots, gan uzrāviens nākotnes kultūras uzvarām,” aicinot uz forumu saka Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane.

Dienas noslēgumā uzmanība tiks veltīta Latvijas kultūras galvaspilsētu kustības attīstības iespējām, iesaistot vadošos kultūras un pašvaldību pārstāvjus.

Tāpat Latvijas kultūras galvaspilsētas gadā Cēsu novada pašvaldība sāk jaunu tradīciju – Cēsu novada Gada balvas kultūrā pasniegšanu, lai godinātu un izceltu nozīmīgākos sasniegumus un notikumus kultūras nozarē. Apbalvojumus pasniegsim foruma gaitā, savukārt pieteikt kandidātus aicinām līdz 10. martam.

Cēsis, pildot publiski pausto solījumu īstenot kultūras programmu, kas tika sagatavota Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam, kopā ar novada pagastiem realizē vērienīgu kultūras notikumu ciklu, un 2025. gadā iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta ar saukli “Kultūras galvās, pilīs, sētās”.

“Cēsis 2025” procesa lieldraugi: AS “Cēsu alus”, Signet Bank.

Atbalstītājs: SIA “Venden”.

Informatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Santa”, žurnāls “Baltic Outlook”.

Sestdien, 15. martā, plkst. 14.00 Cēsu muzeja Izstāžu namā tiks atklāta Vidzemes Mākslinieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”.

Gadā, kad Cēsu pilsēta īsteno Latvijas kultūras galvaspilsētas programmu, Cēsīs ir atgriezusies Vidzemes Mākslinieku dienu tradīcija. Izceļot nepieciešamību veicināt Vidzemes mākslinieku aktīvāku iesaisti kultūras, mākslas un sabiedriskajās norisēs, kā arī akcentējot globāli aktuālu problemātiku, tika izsludināts vizuālās mākslas konkurss, kuram tika dota tēma “Klimata pārbaude”. Konkursam atsaucās 73 Vidzemes plānošanas reģionā dzīvojoši un strādājoši profesionāli mākslinieki. Visus pieteiktos darbus pēc konkursa nolikumā norādītajiem kritērijiem vērtēja žūrija: Rotko muzeja vadītājs Māris Čačka, mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Raimonds Kalējs, Cēsu muzeja direktore Ināra Bula.

Konkursam noslēdzoties, tiks atklāta vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”, kurā tiks izstādīti mākslas darbi, kuros konkursa tēma atklāta vistrāpīgāk, dziļāk un raisot plašāku diskusiju.

Izstādi iekārto scenogrāfs Artūrs Arnis.

Izstāde Cēsu muzeja Izstāžu namā (Cēsis, Pils laukums 3) būs apskatāma no 15. marta līdz 18. maijam. Atklāšanas pasākums notiks 15. martā plkst. 14.00.

Lai veicinātu un popularizētu latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīciju un šo prasmju saglabāšanu, aicinām cimdu adītājas iesaistīties cimdu adīšanas projektā novados.

15. martā

Plkst. 10.00 Vecpiebalgas pagasta “Melbārdēnos” Vitas Elksnes cimdu kolekcijas apskate

Plkst. 12.00 Jaunpiebalgas Kultūras centrā Piebalgas cimdu adīšanas meistarklase

Plkst. 15.00 Izstāžu zālē “Velves” izstādes “Vidzemes etnogrāfiskie cimdi” atklāšana. Izstādē būs apskatāma Tautas tērpu centra “Senā klēts ” Vidzemes cimdu kolekcija, kā arī piebaldzēnu – Martas Liģeres, Vitas Elksnes, Vijas Ceruses un Raitas Stepānes adītie cimdi

Plkst. 15.30 darbnīcas “Dabas adītava” mākslinieces Ineses Iris Liepiņas iedvesmas stāsts

Iepriekšējā pieteikšanās: Irita Lukšo, 26597372.

Pasākumu rīko Jaunpiebalgas Kultūras centrs, sadarbībā ar tautas tērpu centru “Senā klēts”.