Svētdien, 9. martā, plkst. 19.00 koncertzālē “Cēsis” notiks Deju uzvedums “Aiz ko garš pavasar’s?”

Bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”, “MM Orķestris” un Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis “Vektors” dodas krāšņā koncerttūrē, lai izrādītu deju uzvedumu “Aiz ko garš pavasar’s?” Latvijas lielākajās koncertzālēs.

Uzvedumu veido horeogrāfe Dagmāra Bārbale un vairāk kā 120 RTU TDA “Vektors” dejotāji, kuri izdejo mainīgo, cerībām pilno pavasara laiku, kas piepildīts dabas norisēm, tradicionāliem lauku darbiem un ieražām. Uzvedums ir horeogrāfisks vispārinājums par cilvēka un dabas saskaņas nebeidzamajiem meklējumiem un nepieradināmo plūdumu.

Reinis Suhanovs uzveduma režijas pamatā izmantojis Edvarta Virzas poēmas “Straumēni” daļu “Pavasaris”. Edvarts Virza redz Latviju kā valsti, kuras centrā atrodas savas zemes saimnieki, kuri izprot un sadzīvo ar mainīgo dabas ritmu un veido savu sētu un dzīvi saskaņā ar gadalaiku ritu. Šie saimnieki zina kādi darbi darāmi saskaņā ar dabas procesiem un arī kāda atpūta nepieciešama cilvēkam, kas smagi strādājis.

Uzveduma muzikālo daļu veidojis komponists Mārtiņš Miļevskis, ko deju uzvedumā dzīvā orķestra skanējumā izpildīs grupa “Auļi”, kā arī vijolnieks Otto Trapāns, koklētāja Latvīte Cirse, ģitārists Jānis Kalniņš un vokālistes Beāte Zviedre, Ieva Sutugova, Zane Dombrovska.

Biļetes iespējams iegādāties šeit.

Deivids Mamets (1947) savā lugā “Amerikāņu bizons” ataino trīs sīkus blēžus, kuri plāno nozagt senu monētu kolekciju, sapņojot par ienesīgu biznesu, bet nerēķinās, ka viņu iedomātā biznesa modelis būs pārbaudījums viņu draudzībai. Kā viens no varoņiem saka savam gados jaunākajam draugam: “Ir bizness un ir draudzība,” divas pasaules, kas diemžēl ne vienmēr var pastāvēt līdzās.

Pirmo reizi luga tika iestudēta 1975. gadā (iegūstot Drāmas kritiķu apvienības balvu kā labākā amerikāņu luga), bet 1977. gadā nokļuva līdz Brodvejai. Atsauksmes bija ļoti labvēlīgas, daudzi kritiķi slavēja Mameta spēju notvert amerikāņu ikdienas runas divdomības – “Mamets ir cilvēks, kurā ir vērts ieklausīties. Viņš ir rets putns – amerikāņu dramaturgs, kura lugās galvenā ir valoda.”

LOMĀS: Kārlis Freimanis, Aksels Aizkalns, Rūdis Bīviņš vai Artis Jančevskis

Izrādē izmantota necenzēta leksika.

Komiska drāma 2 daļās
Pirmizrāde – 2022. gada 7. maijā
Izrādes ilgums – 2 h 10 min

Otrdien, 25. februārī Cēsu Izstāžu namā norisināsies forums “Kultūra un klimats: Dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti”. Kā Latvijas kultūras galvaspilsēta, Cēsis izgaismos tēmu, kā pilsētas kultūras vērtības var savienot ar mūsdienu globālajiem klimata un ilgtspējas izaicinājumiem, sniedzot labbūtību gan tās iedzīvotājiem, gan pārvaldītājiem, gan pilsētas viesiem.

Līdz 21. februārim aicinām reģistrēties forumam ŠEIT. Dalība forumā ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots.

Pasākuma laikā tiks veicināta izpratne par Latvijas kultūras mantojuma nozīmi globālā klimata kontekstā, radot starpdisciplināru dialogu par klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu un sabiedrības dzīves kvalitāti.

Forumu vadīs kultūras žurnāliste Eva Johansone, un ar savām zināšanām un pieredzi dalīsies eksperti no dažādām nozarēm.

Pilna foruma programma skatāma ŠEIT.

Foruma atklāšana plkst. 11.00.

Foruma pirmajā daļā “Kultūras mantojums klimata pārmaiņās” īsi pēc atklāšanas plkst. 11.10 sinoptiķis Toms Bricis stāstīs par klimata pārmaiņām Latvijā pēdējā gadsimta laikā, to radītajiem riskiem un iespējām, tostarp ieguvumiem kultūras jomā. Ar Cēsu Jaunās pils piemēru plkst. 11.30 dalīsies Cēsu muzeja vadītāja Ināra Bula, parādot, kā aprites ekonomika un inovācijas var nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus. Plkst. 11.50 uzņēmuma SIA “Energi” energoauditors Kārlis Grīnbergs aplūkos galvenos izaicinājumus, ka arī ieskicēs praktiskus piemērus energoefektivitātes prasību ievērošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Turpinājumā SIA “Rīgas nami” arhitektūras projektu vadītāja, arhitekte Agnese Lāce ieskatīsies Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, aptverot ēkas no 13. gadsimta līdz 20. gadsimtam. Savukārt pirmās daļas noslēgumā “Jaunā Eiropas Bauhaus” kontaktpunkta Latvijā vadītāja Anda Kursiša runās par iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” principiem publiskās infrastruktūras attīstībā un sabiedrības iesaistes nozīmi.

Foruma otrajā daļā “Kultūras mantojums – nākotnes veidotājs” plkst. 14.00 biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs dalīsies ar pieredzi par vēsturisko ēku atjaunošanu un to nozīmi pilsētas kopienas attīstībā. Plkst. 14.30 būvmākslas mantojuma saglabāšanas eksperts Pēteris Blūms stāstīs par dažāda mēroga un vecuma māju saglabāšanu un dzīvības atgriešanu tajās. Plkst. 15.00 Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja un Pasaules mantojuma vietas Kuldīgas vecpilsētas pārvaldniece Jana Jākobsone pastāstīs par Kuldīgas vecpilsētas attīstību no aprites ekonomikas viedokļa, aplūkojot, kā saglabāt un atjaunot vēsturiskos objektus, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un resursu efektīvu izmantošanu.

Noslēdzošajā daļā no plkst. 15.45 plānota paneļdiskusija “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana”, kurā diskutēs Kuldīgas novada būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Dalībnieki apspriedīs kultūras mantojuma lomu pilsētas attīstībā un labbūtības veicināšanā.

Foruma noslēgums paredzēts plkst. 17.00.

Sestdien, 22. februārī, plkst. 18.00 Jaunpiebalgas Kultūras centrā notiks jauktā kora “Jaunpiebalga” 140 gadu jubilejas koncerts “Mans ceļš”.

Piedalās:

• Jaunpiebalgas kultūras centra jauktais koris “Jaunpiebalga”;
• Kamēlija Straume (balss, kokle);
• instrumentālais pavadījums – Inga Eihentāle (klavieres), Katrīna Eihentāle (flauta) un pavadošā grupa Pieci Poniji.

Ekskursija “Kultūra – galvās, pilīs, sētās”

Sestdien, 15. februārī
Starts plkst. 11.15 no Cēsu stacijas laukuma

Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025! Gads būs piepildīts ar izcilām nacionālām un starptautiskām kultūras norisēm ar vadmotīvu “Kultūra galvās, pilīs, sētās”.

Aicinām uz īpašu kultūras ekskursiju!

Iepazīstiet Cēsu bagāto vēsturi un mūsdienu mākslas dzīvi, dodoties aizraujošā kultūras ceļojumā.

Brauc ar vilcienu un pievienojies mums Cēsu stacijā!

Ko piedzīvosim?
Ekskursija ar gidu – atklāsim Cēsu vēsturiskās un laikmetīgās kultūras vietas.
Cēsu izstāžu nams – aplūkosim Naumova un Raudiņas gleznu izstādi, kā arī Drabešu amatu mājas unikālos darbus.
Pasaules latviešu mākslas centrs – iepazīsim latviešu mākslinieku darbus no visas pasaules.
Multimediālā izstāde “Dzīvās gleznas” Ruckas muižā – baudīsim interaktīvu un aizraujošu mākslas pieredzi.

Atklājiet Cēsis no jauna un izgaršojiet kultūru!

Maršruta garums: 3 km
Ilgums: 3 h
Minimālais dalībnieku skaits: 8

Cena: 25 EUR / personai (iekļauta ekskursija un ieejas maksas)

Pieteikšanās:
Tālrunis: 29109965
E-pasts: [email protected]

Pievienojieties un ļaujieties kultūras piedzīvojumam Cēsīs!

Sava jaunā albuma “songdreaming” tūres ievaros, Latvijas publikai jau labi zināmais britu dziesminieks Sems Lī (Sam Lee) atgriežas Latvijā, lai sniegtu koncertu Cēsīs.

Sems Lī ir viena no interesantākajām parādībām britu salu mūzikas dzīvē.  Mercury balvai nominētais dziedātājs ir atjautīgs un oriģināls aranžētājs, tautas mūzikas interprets, kaislīgs dabas aizstāvis, dziesmu kolekcionārs un dzīves notikumu veidotājs. Hipnotisks un senatnīgs, cēls un līksms, romantisks un asprātīgs – tas viss vienkopus.

Sems Lī mākslinieciskā pieeja pārkāpj robežas starp tradicionālo un mūsdienu mūziku, mūsu ierastos pieņēmumus, kur un kā folkmūzika tiek atskaņota. Sema Lī balss ir palīdzējusi novērtēt to, ko senās dziesmas mums var sniegt šodien. Jaunākais, kritiķu augstu novērtētais, pārliecinošais un emocionālais albums “songdreaming”, paceļ viņa daiļradi jaunā līmenī.

“Es vēlējos izdziedāt vīziju par to, kāda varētu būt saruna starp mums un zemi. Atjaunot iegremdēšanos dabā caur dziesmām, kas nes līdzi dziedināšanu, kas mums šobrīd ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Kad mēs pārtraucam dziedāt zemei, zeme pārstāj dziedāt atpakaļ,” Sems Lī.

2021. gadā Sems Lī laida klajā savu debijas romānu “The Nightingale, notes on a songbird”, kas vēsta par šo apdraudēto putnu sugu un tās vietu kultūrā, folklorā, mūzikā un literatūrā cauri gadu tūkstošiem. Sems ir radio un TV raidījumu autors, kā arī filmu skaņu celiņu komponists.

Laikmetīgā mūzika no Berlīnes uz Cēsīm – koncertprogramma, kuras centrā būs latviešu komponista Jāņa Petraškeviča koncerts diviem sitaminstrumentiem un ansamblim “Tas, kas šeit bija pirms”. Opuss veltīts sitaminstrumentālistiem Guntaram Freibergam un Jurim Āzeram, ansamblim ensemble unitedberlin un diriģentam Vladimiram Jurovskim, un tā pasaules pirmatskaņojums izskanēs Konzerthaus Berlin, bet Latvijas pirmatskaņojums notiks Cēsīs.

Programmā līdzās Antona Vēberna, Pjēra Bulēza un citu mūsdienu komponistu skaņdarbi.

Ansamblis unitedberlin dibināts 1989. gadā kā simbols atjaunotajai saiknei starp mūziķiem ilgi sadalītajā Berlīnē. Kops tā laika vieskoncerti mūzikas festivālos Eiropā, Āzijā un abos Amerikas kontinentos (Varšavas rudens, Venēcijas biennāle, Milano Musica, Steirischer Herbst, Berliner Festwochen, Slowind Ļubļanā un Teherānas laikmetīgās mūzikas dienas) papildina ansambļa ikdienas darbību Berlīnē.

Jau kopš 90. gadu sākuma ansamblis sadarbojas ar starptautiski atzīto diriģentu Vladimiru Jurovski. Viņa kā mākslinieciskā padomnieka vadībā no 2015. līdz 2019. gadam unitedberlin bija Konzerthaus Berlin rezidējošais ansamblis.

Vladimirs Jurovskis ir Berlīnes Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents, Bavārijas Valsts operas mākslinieciskais vadītājs Minhenē un viens no atzītākajiem augstākās klases diriģentiem pasaulē.

Izcilajā laikmetīgās mūzikas ansamblī unitedberlin jau vairākus gadus spēlē arī latviešu sitaminstrumentālists Juris Āzers. Gaidāmais koncerts būs viņa un Guntara Freiberga trešā programma, esot Koncertzāles “Cēsis” rezidējošajiem māksliniekiem.

Miķelis Fišers, viens no Latvijas ievērojamākajiem laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, aicina skatītājus doties sirreālā un filozofiskā ceļojumā caur mākslu savā jaunākajā izstādē “Dvēseļu lamatās un aklā humanoīda stāsti”.

Izmantojot savu unikālo vizuālo valodu, Fišers pēta eksistences, apziņas un neredzamo spēku ietekmi uz realitāti. Viņa darbos bieži savijas melnais humors, distopiskas vīzijas un metafiziskas pārdomas, piedāvājot neparastu skatījumu uz cilvēka pieredzi un tās slēptajiem aspektiem.

Izstāde būs apskatāma Koncertzālē “Cēsis” līdz 6. aprīlim.

Svinot Cēsu muzeja 100. gadadienu un iesākot Latvijas kultūras galvaspilsētas 2025 gadu, 2025. gada 6. februārī plkst. 16.00 Cēsu muzejā atklās Polijas mākslinieces Lauras Makabresku izstādi “Mierinājums”.
L. Makabresku ir vairāku nozīmīgu mākslas foto konkursu laureāte. Mākslinieces darbi ir tikuši izstādīti Venēcijā, ASV, Kanādā, Francijā, Beļģijā, Polijā un citur, kā arī publicēti daudzos starptautiskos mākslas žurnālos.

“Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu pieņēmusi no Dieva rokas,” vēsta māksliniece. Radot darbus, viņu iedvesmo klusums, pareizticīgo ikonas un maģiskā reālisma literatūra. L. Makabresku darbos skatītājs spēj ieraudzīt katram tik svarīgo un vienlīdz atšķirīgo zemes dzīves eksistences atklāsmi.

Izstādē kā garīgā dvēseles ceļojumā var izdzīvot ķermenisku izjūtu un pārpasaulīga, visuvarena spēka ietekmes mijiedarbību. Garīgā dimensija atklājas kā trausla, bet spēcīga telpa ārpus robežām, kas piepildīta ar klusumu, mieru un paļaušanos.

Izstāde būs skatāma līdz 31. martam.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju

Izstādi atbalsta Cēsu novada pašvaldība un Polijas Republikas vēstniecība Latvijā.

Mākslinieki, radošo nozaru pārstāvji, kultūras iestāžu darbinieki un citi interesenti aicināti piedalīties Vidzemes Mākslinieku dienu ievada pasākumā “Klimata pārbaude” sestdien, 18. janvārī plkst. 11.00-16.00 Cēsu Izstāžu namā (Pils laukums 3).

𝐏𝐑𝐎𝐆𝐑𝐀𝐌𝐌𝐀:
11.00-11.15
Pasākuma atklāšana
11.15-12.00
Lekcija “Vidzemes Mākslinieku dienas – pārmaiņu liecinieks” (Mg. art. Māra Lāss)
12.00-12.15
Kafijas pauze
12.15-13.45
Lekcija “Mākslinieka kā radošā starpnieka loma. Kā to atpazīt un novērtēt?” (Dr. oec. Ieva Zemīte)
Nodarbība “CHARTER prasmju pašnovērtējuma rīks radošo nozaru un kultūras mantojuma darbiniekiem” (Mg. art. Māra Lāss)
13.45-14.00
Kafijas pauze
14.00-15.30
Paneļdiskusija “Paaudžu konflikts mākslas nozarē mūsdienās” (Diskusijas vadītājs Dr. Klāvs Sedlenieks, dalībnieki: māksliniece, scenogrāfe Madara Mela, Cēsu muzeja direktore Ināra Bula, māksliniece, gleznotāja Alise Gaile un citi.) Pēc paneļdiskusijas atvērtā diskusija ar auditoriju.
15.30-16.00 Noslēgums, dienas kopsavilkums, iespēja apskatīties izstādes.
*Pasākuma programmā iespējamas nelielas izmaiņas.

Interesentus aicinām apstiprināt savu dalību pasākumā. (e-pasts: [email protected]; Tel. 25605309).