Pasākumu arhīvs

Cēsu muzejs, 4. aprīlī ar vokālā dueta – “Ansis Bētiņš & Artūrs Čukurs koncertprogrammā “Slāvu tautu dziedājumi”, atklāj muzikālos pasākumus Cēsu muzeja Jaunās pils “Lademahera tornī”, kura pievilcība un šarms atklājas tā arhitektūrā, iekštelpu interjerā un burvīgajā Cēsu pilsētas ainavā, kas paveras no skatu laukuma. Ansis Bētiņš & Artūrs Čukurs ir vokālais duets no Rīgas. Pateicoties savai interesei par dažādu laikmetu un reģionu dziedāšanas tradīcijām, Ansis un Artūrs darbojas starp tautas, senās un laikmetīgās mūzikas lauciņiem. Viņu debijas dubultalbumu “Slavic Folk Songs” 2025. gada janvārī izdeva zviedru neatkarīgā ierakstu kompānija XKatedral.

Koncerts ir daļa no koncertu sērijas, kuras ietvaros Ansis Bētiņš & Artūrs Čukurs apceļo dažādas kultūrvietas, lai svinētu albuma klajā laišanu. Pirms un pēc koncerta būs iespējams iegādāties arī dueta debijas albumu – 2 LP vinila plates, ko veido studijas ieraksti un koncertieraksts no Anša un Artūra uzstāšanās Stokholmas koncertvietā Fylkingen 2023. gada martā. Slāvu dziedājumi ir dažādu slāvu tautu daudzbalsīgo tautasdziesmu un garīgo dziedājumu kolekcija, kas balstīta mutvārdu tradīcijā un melodijās, kam nav atrodami konkrēti autori vai komponisti. Dziesmas, ko Ansis Bētiņš un Artūrs Čukurs aranžējuši divām balsīm, duets izpilda a cappella, dažādās tehnikās, kas raksturīgas konkrētām slāvu dziedāšanas tradīcijām. Īpašu uzmanību veltot dziesmām no pašlaik okupētajiem Ukrainas reģioniem, Ansis un Artūrs izdzied stāstus par pasaulīgām nedienām un ikdienišķām raizēm, īstiem un gaistošiem prieka mirkļiem un ilgām, ko allaž caurvij nerimstoša cerība, mīlestība un vēlme dzīvot.

Cēsu muzeja Lademahera Tornī

4. aprīlis plkst. 19.30
Pasākuma ilgums ~1h
Pasākumā nav paredzētas sēdvietas.
BIĻETES – https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/150761
Info: [email protected]
+371 26753880
Pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts, materiāli tiks izmantoti publicitātes vajadzībām.

04.04.2025 plkst. 19.30 Cēsu muzeja Lademahera tornī

Ludvigs MITELHAMMERS I Ludwig Mittelhammer, baritons

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Diriģents Andris POGA

PROGRAMMĀ

Johanness BRĀMSS/Detlevs GLANERTS “Četras prelūdijas un nopietnas dziesmas”

Gustavs MĀLERS Devītā simfonija

  1. gadā vācu komponists Detlefs Glanerts orķestrē Johannesa Brāmsa “Četras nopietnas dziesmas” un dāvā tām iespēju tapt vienotām nepārtrauktā partitūrā, katrai dziesmai veltot prelūdiju un sniedzot rezumējumu orķestra postlūdijā. Šis vienotais darbs ir piepildīts ar aizraujošu, brīvības pilnu harmonisko valodu, tumšu, bagātīgu orķestrāciju. Savukārt savā pēdējā pabeigtajā – Devītajā – simfonijā Mālers apcer dzīvi un nāvi un atvadās.

Koncerts 2 daļās ar starpbrīdi. Aptuvenais ilgums 2 h.

29.03.2025 plkst. 19.00 Koncertzālē "Cēsis"

Piektdien, 21. martā, Cēsīs norisināsies pirmais Latvijas Kultūras forums, kas pievērsīsies kultūras nozīmei nacionālās valsts pastāvēšanā un drošībā, kā arī tās ietekmei uz Eiropas ilgtspējīgu attīstību. Foruma mērķis ir veicināt diskusijas par kultūras procesu spēju radīt pozitīvas pārmaiņas vietējās kopienās un izcelt vērtīgas atziņas no Eiropas kultūras galvaspilsētu pieredzes. Tāpat pasākuma gaitā tiks pasniegta Cēsu novada gada balva kultūrā dažādās kategorijās. Forums sāksies plkst. 13.00 un tas norisināsies Villa Santa tilta mājā.

Foruma programma piedāvās plašu skatījumu uz kultūras lomu Latvijā un Eiropā, sākot ar akadēmisku un vēsturisku analīzi, turpinot ar starptautisku pieredzi un noslēdzot ar praktiskiem piemēriem no Latvijas pilsētām. Dienas gaitā eksperti diskutēs par Latvijas kultūras pamatiem, Eiropas ilgtspējīgu attīstību un Baltijas valstu kultūras lomu. Tiks uzsvērta arī kultūras līderu ietekme uz Latvijas attīstību, kā arī diskutēts par Latvijas kultūras galvaspilsētu kustības potenciālu.

Reģistrācija forumam ir noslēgusies.

Pilna programma skatāma ŠEIT.

Tāpat tiks analizēti bijušo Eiropas kultūras galvaspilsētu kandidātpilsētu veiksmes un neveiksmes stāsti, izceļot, kā šie pieredzes stāsti sekmējuši pilsētu attīstību, izmantojot kultūru kā virzītājspēku.

Starp foruma dalībniekiem būs tādi ievērojami kultūras un akadēmiskās vides pārstāvji kā PhD Gatis Krūmiņš, asoc. prof. PhD Klāvs Sedlenieks, Prof. PhD Anda Laķe, PhD Agnese Cimdiņa, Juris Žagars, profesore Rūta Muktupāvela, kā arī viesis no Igaunijas Erni Kask, kurš ieņēma būtisku lomu Tartu 2024 procesā un citi.

“Kultūra ir sabiedrības noturības pamats – tā stiprina piederības sajūtu, veicina savstarpējo sapratni un palīdz kopienām pielāgoties pārmaiņām. Pasaules prakse pierāda, ka attīstīta kultūras vide veicina gan lielu pilsētu, gan mazāku kopienu izaugsmi, radot iespējas jaunradei, dialogam un sadarbībai. Lai šis forums kalpo gan kā iedvesmas avots, gan uzrāviens nākotnes kultūras uzvarām,” aicinot uz forumu saka Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane.

Dienas noslēgumā uzmanība tiks veltīta Latvijas kultūras galvaspilsētu kustības attīstības iespējām, iesaistot vadošos kultūras un pašvaldību pārstāvjus.

Tāpat Latvijas kultūras galvaspilsētas gadā Cēsu novada pašvaldība sāk jaunu tradīciju – Cēsu novada Gada balvas kultūrā pasniegšanu, lai godinātu un izceltu nozīmīgākos sasniegumus un notikumus kultūras nozarē. Apbalvojumus pasniegsim foruma gaitā, savukārt pieteikt kandidātus aicinām līdz 10. martam.

Cēsis, pildot publiski pausto solījumu īstenot kultūras programmu, kas tika sagatavota Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam, kopā ar novada pagastiem realizē vērienīgu kultūras notikumu ciklu, un 2025. gadā iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta ar saukli “Kultūras galvās, pilīs, sētās”.

“Cēsis 2025” procesa lieldraugi: AS “Cēsu alus”, Signet Bank.

Atbalstītājs: SIA “Venden”.

Informatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Santa”, žurnāls “Baltic Outlook”.

Sestdien, 15. martā, plkst. 14.00 Cēsu muzeja Izstāžu namā tiks atklāta Vidzemes Mākslinieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”.

Gadā, kad Cēsu pilsēta īsteno Latvijas kultūras galvaspilsētas programmu, Cēsīs ir atgriezusies Vidzemes Mākslinieku dienu tradīcija. Izceļot nepieciešamību veicināt Vidzemes mākslinieku aktīvāku iesaisti kultūras, mākslas un sabiedriskajās norisēs, kā arī akcentējot globāli aktuālu problemātiku, tika izsludināts vizuālās mākslas konkurss, kuram tika dota tēma “Klimata pārbaude”. Konkursam atsaucās 73 Vidzemes plānošanas reģionā dzīvojoši un strādājoši profesionāli mākslinieki. Visus pieteiktos darbus pēc konkursa nolikumā norādītajiem kritērijiem vērtēja žūrija: Rotko muzeja vadītājs Māris Čačka, mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Raimonds Kalējs, Cēsu muzeja direktore Ināra Bula.

Konkursam noslēdzoties, tiks atklāta vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”, kurā tiks izstādīti mākslas darbi, kuros konkursa tēma atklāta vistrāpīgāk, dziļāk un raisot plašāku diskusiju.

Izstādi iekārto scenogrāfs Artūrs Arnis.

Izstāde Cēsu muzeja Izstāžu namā (Cēsis, Pils laukums 3) būs apskatāma no 15. marta līdz 18. maijam. Atklāšanas pasākums notiks 15. martā plkst. 14.00.

15.03.2025. plkst. 14.00 Cēsu muzeja Izstāžu namā

Lai veicinātu un popularizētu latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīciju un šo prasmju saglabāšanu, aicinām cimdu adītājas iesaistīties cimdu adīšanas projektā novados.

15. martā

Plkst. 10.00 Vecpiebalgas pagasta “Melbārdēnos” Vitas Elksnes cimdu kolekcijas apskate

Plkst. 12.00 Jaunpiebalgas Kultūras centrā Piebalgas cimdu adīšanas meistarklase

Plkst. 15.00 Izstāžu zālē “Velves” izstādes “Vidzemes etnogrāfiskie cimdi” atklāšana. Izstādē būs apskatāma Tautas tērpu centra “Senā klēts ” Vidzemes cimdu kolekcija, kā arī piebaldzēnu – Martas Liģeres, Vitas Elksnes, Vijas Ceruses un Raitas Stepānes adītie cimdi

Plkst. 15.30 darbnīcas “Dabas adītava” mākslinieces Ineses Iris Liepiņas iedvesmas stāsts

Iepriekšējā pieteikšanās: Irita Lukšo, 26597372.

Pasākumu rīko Jaunpiebalgas Kultūras centrs, sadarbībā ar tautas tērpu centru “Senā klēts”.

15.03.2025. Piebalgā

Svētdien, 9. martā, plkst. 19.00 koncertzālē “Cēsis” notiks Deju uzvedums “Aiz ko garš pavasar’s?”

Bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”, “MM Orķestris” un Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis “Vektors” dodas krāšņā koncerttūrē, lai izrādītu deju uzvedumu “Aiz ko garš pavasar’s?” Latvijas lielākajās koncertzālēs.

Uzvedumu veido horeogrāfe Dagmāra Bārbale un vairāk kā 120 RTU TDA “Vektors” dejotāji, kuri izdejo mainīgo, cerībām pilno pavasara laiku, kas piepildīts dabas norisēm, tradicionāliem lauku darbiem un ieražām. Uzvedums ir horeogrāfisks vispārinājums par cilvēka un dabas saskaņas nebeidzamajiem meklējumiem un nepieradināmo plūdumu.

Reinis Suhanovs uzveduma režijas pamatā izmantojis Edvarta Virzas poēmas “Straumēni” daļu “Pavasaris”. Edvarts Virza redz Latviju kā valsti, kuras centrā atrodas savas zemes saimnieki, kuri izprot un sadzīvo ar mainīgo dabas ritmu un veido savu sētu un dzīvi saskaņā ar gadalaiku ritu. Šie saimnieki zina kādi darbi darāmi saskaņā ar dabas procesiem un arī kāda atpūta nepieciešama cilvēkam, kas smagi strādājis.

Uzveduma muzikālo daļu veidojis komponists Mārtiņš Miļevskis, ko deju uzvedumā dzīvā orķestra skanējumā izpildīs grupa “Auļi”, kā arī vijolnieks Otto Trapāns, koklētāja Latvīte Cirse, ģitārists Jānis Kalniņš un vokālistes Beāte Zviedre, Ieva Sutugova, Zane Dombrovska.

Biļetes iespējams iegādāties šeit.

09.03.2025. plkst. 19.00 Koncertzālē "Cēsis"

Deivids Mamets (1947) savā lugā “Amerikāņu bizons” ataino trīs sīkus blēžus, kuri plāno nozagt senu monētu kolekciju, sapņojot par ienesīgu biznesu, bet nerēķinās, ka viņu iedomātā biznesa modelis būs pārbaudījums viņu draudzībai. Kā viens no varoņiem saka savam gados jaunākajam draugam: “Ir bizness un ir draudzība,” divas pasaules, kas diemžēl ne vienmēr var pastāvēt līdzās.

Pirmo reizi luga tika iestudēta 1975. gadā (iegūstot Drāmas kritiķu apvienības balvu kā labākā amerikāņu luga), bet 1977. gadā nokļuva līdz Brodvejai. Atsauksmes bija ļoti labvēlīgas, daudzi kritiķi slavēja Mameta spēju notvert amerikāņu ikdienas runas divdomības – “Mamets ir cilvēks, kurā ir vērts ieklausīties. Viņš ir rets putns – amerikāņu dramaturgs, kura lugās galvenā ir valoda.”

LOMĀS: Kārlis Freimanis, Aksels Aizkalns, Rūdis Bīviņš vai Artis Jančevskis

Izrādē izmantota necenzēta leksika.

Komiska drāma 2 daļās
Pirmizrāde – 2022. gada 7. maijā
Izrādes ilgums – 2 h 10 min

28.02.2025. Koncertzālē "Cēsis"

Otrdien, 25. februārī Cēsu Izstāžu namā norisināsies forums “Kultūra un klimats: Dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti”. Kā Latvijas kultūras galvaspilsēta, Cēsis izgaismos tēmu, kā pilsētas kultūras vērtības var savienot ar mūsdienu globālajiem klimata un ilgtspējas izaicinājumiem, sniedzot labbūtību gan tās iedzīvotājiem, gan pārvaldītājiem, gan pilsētas viesiem.

Līdz 21. februārim aicinām reģistrēties forumam ŠEIT. Dalība forumā ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots.

Pasākuma laikā tiks veicināta izpratne par Latvijas kultūras mantojuma nozīmi globālā klimata kontekstā, radot starpdisciplināru dialogu par klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu un sabiedrības dzīves kvalitāti.

Forumu vadīs kultūras žurnāliste Eva Johansone, un ar savām zināšanām un pieredzi dalīsies eksperti no dažādām nozarēm.

Pilna foruma programma skatāma ŠEIT.

Foruma atklāšana plkst. 11.00.

Foruma pirmajā daļā “Kultūras mantojums klimata pārmaiņās” īsi pēc atklāšanas plkst. 11.10 sinoptiķis Toms Bricis stāstīs par klimata pārmaiņām Latvijā pēdējā gadsimta laikā, to radītajiem riskiem un iespējām, tostarp ieguvumiem kultūras jomā. Ar Cēsu Jaunās pils piemēru plkst. 11.30 dalīsies Cēsu muzeja vadītāja Ināra Bula, parādot, kā aprites ekonomika un inovācijas var nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus. Plkst. 11.50 uzņēmuma SIA “Energi” energoauditors Kārlis Grīnbergs aplūkos galvenos izaicinājumus, ka arī ieskicēs praktiskus piemērus energoefektivitātes prasību ievērošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Turpinājumā SIA “Rīgas nami” arhitektūras projektu vadītāja, arhitekte Agnese Lāce ieskatīsies Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, aptverot ēkas no 13. gadsimta līdz 20. gadsimtam. Savukārt pirmās daļas noslēgumā “Jaunā Eiropas Bauhaus” kontaktpunkta Latvijā vadītāja Anda Kursiša runās par iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” principiem publiskās infrastruktūras attīstībā un sabiedrības iesaistes nozīmi.

Foruma otrajā daļā “Kultūras mantojums – nākotnes veidotājs” plkst. 14.00 biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs dalīsies ar pieredzi par vēsturisko ēku atjaunošanu un to nozīmi pilsētas kopienas attīstībā. Plkst. 14.30 būvmākslas mantojuma saglabāšanas eksperts Pēteris Blūms stāstīs par dažāda mēroga un vecuma māju saglabāšanu un dzīvības atgriešanu tajās. Plkst. 15.00 Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja un Pasaules mantojuma vietas Kuldīgas vecpilsētas pārvaldniece Jana Jākobsone pastāstīs par Kuldīgas vecpilsētas attīstību no aprites ekonomikas viedokļa, aplūkojot, kā saglabāt un atjaunot vēsturiskos objektus, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un resursu efektīvu izmantošanu.

Noslēdzošajā daļā no plkst. 15.45 plānota paneļdiskusija “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana”, kurā diskutēs Kuldīgas novada būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Dalībnieki apspriedīs kultūras mantojuma lomu pilsētas attīstībā un labbūtības veicināšanā.

Foruma noslēgums paredzēts plkst. 17.00.

25.02.2025 Cēsu Izstāžu namā

Sestdien, 22. februārī, plkst. 18.00 Jaunpiebalgas Kultūras centrā notiks jauktā kora “Jaunpiebalga” 140 gadu jubilejas koncerts “Mans ceļš”.

Piedalās:

  • Jaunpiebalgas kultūras centra jauktais koris “Jaunpiebalga”;
  • Kamēlija Straume (balss, kokle);
  • instrumentālais pavadījums – Inga Eihentāle (klavieres), Katrīna Eihentāle (flauta) un pavadošā grupa Pieci Poniji.

22.02.2025 plkst. 18.00 Jaunpiebalgas Kultūras namā

Ekskursija “Kultūra – galvās, pilīs, sētās”

Sestdien, 15. februārī
Starts plkst. 11.15 no Cēsu stacijas laukuma

Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025! Gads būs piepildīts ar izcilām nacionālām un starptautiskām kultūras norisēm ar vadmotīvu “Kultūra galvās, pilīs, sētās”.

Aicinām uz īpašu kultūras ekskursiju!

Iepazīstiet Cēsu bagāto vēsturi un mūsdienu mākslas dzīvi, dodoties aizraujošā kultūras ceļojumā.

Brauc ar vilcienu un pievienojies mums Cēsu stacijā!

Ko piedzīvosim?
Ekskursija ar gidu – atklāsim Cēsu vēsturiskās un laikmetīgās kultūras vietas.
Cēsu izstāžu nams – aplūkosim Naumova un Raudiņas gleznu izstādi, kā arī Drabešu amatu mājas unikālos darbus.
Pasaules latviešu mākslas centrs – iepazīsim latviešu mākslinieku darbus no visas pasaules.
Multimediālā izstāde “Dzīvās gleznas” Ruckas muižā – baudīsim interaktīvu un aizraujošu mākslas pieredzi.

Atklājiet Cēsis no jauna un izgaršojiet kultūru!

Maršruta garums: 3 km
Ilgums: 3 h
Minimālais dalībnieku skaits: 8

Cena: 25 EUR / personai (iekļauta ekskursija un ieejas maksas)

Pieteikšanās:
Tālrunis: 29109965
E-pasts: [email protected]

Pievienojieties un ļaujieties kultūras piedzīvojumam Cēsīs!

15.02.2025 plkst. 11.25 Cēsīs
Scroll to Top