Š.g. 2. augustā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru rīko jau otro Vislatvijas audēju saietu “Vēveru diena Vēveros”. Svētkos aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi veidotu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents, kas vēlas saistoši pavadīt laiku autentiskā vidē, izzinot senās amata prasmes un noslēpumus.

Pasākuma programmā būs tādi referāti kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītājas Dr.hist. Aijas Jansones “Galdauti Latvijas kultūras vēsturē”, Lielvārdes amatnieku brālības valdes priekšsēdētājas Edītes Kuzmanes “Latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšana – Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta jaunā vērtība”, Tartu universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijas Tautas amatniecības programmas direktores Aves Matsinas “Pārskats par igauņu vēsturiskajiem audumiem”, kā arī TLMS “Dzilna” vadītājas Baibas Vaivares stāsts “Kā iedvesmot aust”.

Tiks piedāvāts plašs un daudzveidīgs meistarklašu un radošo darbnīcu klāsts -“Rakstu raksti dabā” kopā ar Piebalgas amatnieci Inesi Īris Liepiņu, Piebalgas kulinārā mantojuma recepšu izzināšana, rudzu maizes cepšana, Darba un kultūras centra “Līdumnieki” digitālās stelles – saruna ar biedrības dalībniekiem, Igaunijas studijas IIDA paraugdemonstrējumus vadīs Eva Līsa Krīsa, sviesta kulšana būs kopā ar Piebalgas amatniekiem. Piebalgas vīru mežģītās jostas, rakstainās audenes un ziedenes demonstrēs nodibinājuma “Lielvārdes Jostu audēji” dalībnieki. Audēju meistarstiķus “Radošā aušana” demonstrēs un augu gobelēnu aušanu ierādīs Drabešu biedrība “KasTe”, prasmēs vērpšanā ar ratiņu un vārpstiņu dalīsies amatniece Ligita Hļiboiko, lupatu deķu aušanu ierādīs Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja audēja Ilze Kešāne.

Ikviens tiks aicināts piedalīties spēlē “Etnogrāfisko brunču rakstu atpazīšana”.

Virolvēveru šķūnī būs apskatāma Piebalgas audēju izstāde “Linu galdauta stāsts”.

Būs Latvijas kultūrvēsturisko zemju audēju kopu īpašie stāsti, meistardarbu izrādīšana un sadziedāšanās ar jaukto kori “Jaunpiebalga”, kā arī koncerts “Muzikālā žigošana” kopā ar Viļānu kapelu “Bumburneicys”.

Bērni aicināti uz radošajām darbnīcām “Skroderīši, vēverīši” kopā ar muzejpedagoģi Ievu Bērziņu.

Visu dienu būs Tirgus placis – lietas aušanai, tautas lietišķās mākslas darinājumi, Piebalgas mājražotāju pārtika.
Jau izsenis Piebalgā zemnieki labākai iztikšanai apguvuši vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu dreijāšanu un ar savu prasmi bijuši slaveni tuvos un tālos novados. Īpaši augstas aušanas prasmes attīstījuši Piebalgas audēji, kuru dzīves vide redzama “Vēveros”, tur ir aplūkojama gan plaša linu apstrādes priekšmetu ekspozīcija, gan audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti.

Aušana ir viena no senākajām tautas lietišķās mākslas nozarēm visā pasaulē. Bagātīgas ziņas par gadsimtos pārmantotām audumu darināšanas tradīcijām saglabājušās tautas atmiņā, mitoloģijā, tautasdziesmās, kā arī 19. gadsimta audēju rakstu grāmatās, etnogrāfiskajos tērpos, segās un audumos. Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kas koncentrējas vairāk nekā 100 lietišķās mākslas studijās, domu biedru pulciņos un kopās, kas ir gatavas dalīties pieredzē un var iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes, turpinot tradīcijas.

Visas Latvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros” tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, to finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība.

27. jūlijā plkst. 17.00 Cēsu Pils parkā Cēsu teātris savus skatītājus iepriecinās ar košu pirmizrādi “VASARAS MISIJA – SIRDSDĀMU OPIM!” 
Tas būs dzīvespriecīgs, muzikāls mūsdienu stāsts, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa stāstiem “Īsa pamācība mīlēšanā” un “Brīnumzālīte”. Nav jau noslēpums, ka Latvijā, un ne tikai, palielinās vientuļo cilvēku loks, kuriem arvien grūtāk iepazīties un sameklēt sev sirdsdraugu mūža nogalei.  
Cēsu teātris izspēlēs mūsdienu situācijas, kurām iedvesmu rīcībai dod klasiķa padomi! Te vasaras misiju – sameklēt opim Jānim, vientuļniekam, sirdsdraudzeni – stratēģiski virzīs jauniešu bariņš, bet palīdzēs draugi. Un savos meklējumos opis sastaps vairākas efektīgas dāmas… Kā risināsies krāsainie notikumi dažādās vietās, lai Jānis sastaptu savu “otru pusīti”, tas jāredz pašiem!  
Titullomā – Guntars Norbuts. Situācijas izdziedās un izdzīvos plašais, atraktīvais Cēsu teātra aktieru sastāvs: Jānis Gabrāns, Inese Romka, Miks Gustavs Lukstiņš, Karlīna Romka, Eduards Ozoliņš-Vīksne, Mellene Auziņa, Marta Krēmere, Daniela Ozoliņa, Zinta Būda, Vēsma Lukstiņa, Ilze Jansone, Iveta Gabrāne, Karlīna Kārkliņa, Andis Ozoliņš-Vīksne, Iveta Daiga, Dace Lezdiņa, Kārlis Dambis, Laila Sproģe, Dzintra Dambe, Laine Zālīte, Lauma Daugiša, Gatis Gabrāns, Inuta Briede, Gusts Daugišs, Normunds Bērziņš, Jana Kļaviņa, Jānis Bite, Elīza Sproģe, Kristers Začs. 
Izrādē skanēs sirsnīgas un iemīļotas līdzdziedamas Raimonda Paula dziesmas ar R. Blaumaņa, E. Veidenbauma, J. Petera un I. Ziedoņa dzeju. 
Režisore – Edīte Siļķēna, muzikālais vadītājs – Juris Krūze, scenogrāfiju un tērpus radījusi Aija Treimane, kustību konsultante – Rita Lūriņa un režisora asistents – Kristers Začs.

Vecpiebalgas vasaras pilnbriedā, kad pļavās vēl smaržo pēc siena un romantikas, bet sētās grezni zied rozes, aicinām uz svētkiem “Vecpiebalga atver durvis” 25.- 27. jūlijs.  Šīs vasaras vadmotīvs ir “Prāts un luste”. Trīs svētku dienās piedāvājam iepazīt Piebalgas kultūrtelpas tradicionālās vērtības, baudīt koncertus un balles.  Nāc un piedzīvo Vecpiebalgas košo vasaru! 

Viens no iecienītākajiem svētku pasākumiem ir tradicionālās Mazās Kalniņa dienas Vecpiebalgas muižas parkā Inešos, kas notiks 26. jūlijā.

1. daļā izskanēs literāri muzikāls cikls “Likteņzīmes”, kas apzināti izvēlēts ar īpaši spēcinošu programmu, kurā skanēs Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem. Dzīvē šīs personības vienoja īstas draudzības saites. Viņu radītais kopdarbs ir kā vēstījums nākamajām paaudzēm, apliecinot cilvēcisko pamatvērtību spēku cauri laikiem. Koncertā šīs sajūtas skatītājiem nodos Artūrs Skrastiņš, Marts Kristiāns Kalniņš, Līva Kalniņa un Kristiāna Stirāne.

2. daļā grupas “Autobuss debesīs” izpildījumā skanēs visiem pazīstamās, mīļās, līdzi dziedamās un dejojamās Imanta Kalniņa dziesmas.

3. daļā viesosies DJ DidzisKO ar aizraujošu mūziku visiem vecumiem.

Tas ir ne tikai tradīciju un visiem tik mīļās mūzikas baudījums, bet arī priecīgas satikšanās, relaksējoša pastaiga pa muižas parku baudot kafejnīcas “Pils” piedāvātos labumus, iespēja iegriezties “Piebalgas Porcelāna galerijā”, “Gardenia Eco” sveču mājā, bišu produktu kosmētikas ražotnē “Apimi”, apmeklēt Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” atvērto krājumu. Plkst. 16.00 fotoizstādes “Piebaldzēns” atkašana un radošās aktivitātes ģimenēm pie jauniešu centra. 

Ieejas biļetes iepriekšpārdošanā www.bilesuparadize.lv – 15 EUR, pasākuma dienā un norises vietā pirms koncerta – 20 EUR.
Bērniem līdz 7 gadiem ieeja bez maksas.

Roberts BALANAS – elektriskā vijole

ĪLINGAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS (mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Džons GIBONSS)

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Tomēr”, meiteņu koris Volante (koru mākslinieciskais vadītājs – Patriks Kārlis Stepe)

Māris Jansons- šefpavārs, gardēdis

PROGRAMMĀ:

ANDŽELA LUKA (Angela Luq)

“ Machina Humana” Koncerts elektriskajai vijolei un orķestrim (2025, Latvijas pirmatskaņojums)

LAURA ROSI (Laura Rossi, 1975)

“Ada Īlingā” | Ada in Ealing  bērnu korim un orķestrim (2022, Latvijas pirmatskaņojums)

MALKOLMS ARNOLDS (Malcolm Arnold, 1921-2006)

Lielais gastronomiskais koncerts gardēdim, viesmīlim, ēdienam un orķestrim op. 76 | Grand Concerto Gastronomique for Eater, Waiter, Food, and Orchestra op. 76 (1961, Latvijas pirmatskaņojums).

Jau trešo reizi Cēsīs viesosies Īlingas simfoniskais orķestris no Londonas, kurš šoreiz līdzi atvedīs trīs vēl līdz šim Latvijā nedzirdētus darbus. Spāņu jaunā komponiste Andžela Luka īpaši orķestrim un latviešu vijolniekam Robertam Balanas rada jaunu koncertu elektriskajai vijolei un orķestrim, kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvo maijā. Anglijā dzīvojošās filmu komponistes Lauras Rosi darbs “Ada Īlingā” ar bērnu autora Maikla Rosena tekstiem tapis par godu Īlingas simfoniskā orķestra simtgadei un iedvesmojies no izcilās 19. gadsimta matemātiķes (un dzejnieka lorda Bairona meitas; viņa uzskatāma arī par pirmo programmētāju vēsturē) Adas Lavleisas personības. Cēsu mākslas festivālā opuss izskanēs kopā ar Cēsu novada apvienotā kora balsīm. Savukārt pagājušā gadsimtā tapušo britu komponista Malkolma Arnolda Lielo gastronomisko koncertu 2021. gadā ieskaņojis Liepājas Simfoniskais orķestris, bet Cēsu mākslas festivālā tas piedzīvos pirmo satikšanos ar Latvijas klausītājiem Cēsu pils parka estrādē.

Vecpiebalgas vasaras pilnbriedā, jūlija beigās, kad pļavas vēl smaržo pēc siena un romantikas, bet sētās grezni zied rozes, aicinām uz svētkiem “Vecpiebalga atver durvis”. Šīs vasaras svētku vadmotīvs ir “Prāts un luste”.

Trīs svētku dienās piedāvāsim iepazīt Piebalgas kultūrtelpas tradicionālās vērtības, baudīt koncertus un balles. Kutlūrvēsturiskā konferencē “Piebalgas prāts” aicinām noskaidrot, kas bija vecpiebaldzēna prāta kaldinātāji, kādi bijuši izglītības ceļi un ko sasnieguši ļaudis  senāk.

Divriteņu izbraucienā ikviens aicināts atklāt skolmeistaru eleganci, bet tirgus kā allaž rosīgs un bagāts. Mazajās Kalniņa dienās dziesmas sirdij un līdzi dziedāšanai, bet svētdiena lai pieder piemiņai un atcerei! Nāc un piedzīvo Vecpiebalgas košo vasaru! 

Mūsu šī izdevuma tēma ir Micēlija tīkls, jo mēs – Terra, zeme – esam pazemes tīkls, kas savieno augus un sēnes, veidojot savstarpējas attiecības, kurās tie cits no cita ir atkarīgi barības vielu apmaiņā.

Mēs vēlamies šo principu atspoguļot arī mūsu kopienā – tā, lai mēs viens uz otru paļautos, lai kopīgi radītu pieredzi, iedvesmu, cieņu, būdami savstarpēji saistīti, taču vienlaikus dzīvojot savu mākslu. Kultūra ir viss, kas ieskauj mūsu autentiskumu, kad tam tiek dota platforma izpaust brīvību un iztēli.

Mēs vēlamies parādīt un pierādīt, ka arī “pazeme” jeb pagrīde ir kultūras apsēstība – nozīmīga mūsu dzīves un mākslinieciskās izpausmes daļa.

Tāds ir mūsu festivāls Skujenē.
Vairāk informācijas šeit.

Mecosoprāns Elīna GARANČA

Pianists Matiass ŠULCS (Matthias SCHULZ)

Viena no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīna Garanča viesosies Cēsīs ar īpašu solokoncerta programmu “Veltījums”, kurā māksliniece atgriežas pie savām saknēm un uzsver pašu būtiskāko – pateicību un mīlestības veltījumu savai mammai, vokālajai pedagoģei Anitai Garančai, kā arī visai Latvijai, savai dzimtenei, kur ir uzaugusi un izglītojusies.

Iecerētā koncertprogramma ir kārdinoša, krāsaina un daudzveidīga. Ar līdzīgu programmu Elīna guva milzīgus panākumus Zalcburgas festivālā 2024. gada vasarā. Līdztekus Roberta Šūmaņa, Anrī Diparka un Gustava Mālera pasaulslaveniem skaņdarbiem liktas Jāzepa Vītola, Jāzepa Mediņa, Jāņa Mediņa un Alfrēda Kalniņa solodziesmas. Un dziedātājas skatuves partneris būs pianists un mūzikas administrators Matiass Šulcs – lielisks un pieredzējis mūziķis ar grādu arī politekonomijā, vairākus gadus bijis Berlīnes Valsts operas intendants, no nākamās sezonas Cīrihes operas intendants.

Roberta Šūmaņa “Sievietes mīla un dzīve” Elīnai ir īpaši tuva sirdij. Viņas mamma, arī mecosoprāns, bieži dziedājusi šo ciklu. Tas ir komponista tā sauktā “dziesmu gada” auglis. Runa ir par 1840. gadu, kad top neticams daudzums Šūmaņa vokālās mākslas paraugu līdztekus ar fināla cīņu par iemīļotās Klāras roku, un galu galā Šūmanis uzvar Klāras tēva sīvo pretestību, jūlija beigās viņš liek punktu ciklam “Sievietes mīla un dzīve”, un septembra sākumā Roberts ar Klāru iet pie altāra. Šajā astoņu dziesmu ciklā paveras jaunas sievietes ilgošanās, sirds noslēpumi, mīlestības triumfs un cikla beidzamajā dziesmā spēja noskaņas maiņa, jo mūsu priekšā ir sieva, kuras dzīvesbiedrs devies mūžībā, – šis ir ģeniāli uzburts, psiholoģiski smalks sievietes portrets.

Pēc Šūmaņa Elīnas programmā liktas piecas Anrī Diparka dziesmas. Brīnum apdāvinātais Sezāra Franka audzēknis Diparks, pēc paša teiktā, rakstīja mūziku saviem nedaudzajiem draugiem un negaidīja plašākas publikas aplausus: “Tas ir mans kodols, manas sirds dzīles, un mana pateicība tiem, kas to uztver. Mana dvēsele tiecas pie viņu dvēselēm, viss cits man ir vienaldzīgs.” Diparks pārstāja radīt mūziku 36 gadu vecumā, palika ģimene un aizraušanās ar literatūru un gleznošanu; ap gadsimtu miju Diparks sāka zaudēt redzi, viņš iznīcināja vēl labu tiesu savu opusu un lūgšanās un pazemīgā ticībā nodzīvoja līdz 85 gadu vecumam. No Diparka komponētā palicis maz, bet katra saglabājusies takts ir ģēnija gaismas apmirdzēta.

Koncerta otrās daļas sākumā klausīsimies kādas no Gustava Mālera “Rikerta dziesmām”, un īpaši gaidīta būs latviešu komponistu solodziesmu izlase: te Jāzepa Mediņa šedevrs “Sapņojums”, divas Alfrēda Kalniņa pērles “Līst klusi” un “Sapņu tālumā”, arī Jānis Mediņš un noslēgumā Jāzeps Vītols.