Piektdien, 21. martā, Cēsīs norisināsies pirmais Latvijas Kultūras forums, kas pievērsīsies kultūras nozīmei nacionālās valsts pastāvēšanā un drošībā, kā arī tās ietekmei uz Eiropas ilgtspējīgu attīstību. Foruma mērķis ir veicināt diskusijas par kultūras procesu spēju radīt pozitīvas pārmaiņas vietējās kopienās un izcelt vērtīgas atziņas no Eiropas kultūras galvaspilsētu pieredzes. Tāpat pasākuma gaitā tiks pasniegta Cēsu novada gada balva kultūrā dažādās kategorijās. Forums sāksies plkst. 13.00 un tas norisināsies Villa Santa tilta mājā.
Foruma programma piedāvās plašu skatījumu uz kultūras lomu Latvijā un Eiropā, sākot ar akadēmisku un vēsturisku analīzi, turpinot ar starptautisku pieredzi un noslēdzot ar praktiskiem piemēriem no Latvijas pilsētām. Dienas gaitā eksperti diskutēs par Latvijas kultūras pamatiem, Eiropas ilgtspējīgu attīstību un Baltijas valstu kultūras lomu. Tiks uzsvērta arī kultūras līderu ietekme uz Latvijas attīstību, kā arī diskutēts par Latvijas kultūras galvaspilsētu kustības potenciālu.
Reģistrācija forumam ir noslēgusies.
Pilna programma skatāma ŠEIT.
Tāpat tiks analizēti bijušo Eiropas kultūras galvaspilsētu kandidātpilsētu veiksmes un neveiksmes stāsti, izceļot, kā šie pieredzes stāsti sekmējuši pilsētu attīstību, izmantojot kultūru kā virzītājspēku.
Starp foruma dalībniekiem būs tādi ievērojami kultūras un akadēmiskās vides pārstāvji kā PhD Gatis Krūmiņš, asoc. prof. PhD Klāvs Sedlenieks, Prof. PhD Anda Laķe, PhD Agnese Cimdiņa, Juris Žagars, profesore Rūta Muktupāvela, kā arī viesis no Igaunijas Erni Kask, kurš ieņēma būtisku lomu Tartu 2024 procesā un citi.
“Kultūra ir sabiedrības noturības pamats – tā stiprina piederības sajūtu, veicina savstarpējo sapratni un palīdz kopienām pielāgoties pārmaiņām. Pasaules prakse pierāda, ka attīstīta kultūras vide veicina gan lielu pilsētu, gan mazāku kopienu izaugsmi, radot iespējas jaunradei, dialogam un sadarbībai. Lai šis forums kalpo gan kā iedvesmas avots, gan uzrāviens nākotnes kultūras uzvarām,” aicinot uz forumu saka Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane.
Dienas noslēgumā uzmanība tiks veltīta Latvijas kultūras galvaspilsētu kustības attīstības iespējām, iesaistot vadošos kultūras un pašvaldību pārstāvjus.
Tāpat Latvijas kultūras galvaspilsētas gadā Cēsu novada pašvaldība sāk jaunu tradīciju – Cēsu novada Gada balvas kultūrā pasniegšanu, lai godinātu un izceltu nozīmīgākos sasniegumus un notikumus kultūras nozarē. Apbalvojumus pasniegsim foruma gaitā, savukārt pieteikt kandidātus aicinām līdz 10. martam.
Cēsis, pildot publiski pausto solījumu īstenot kultūras programmu, kas tika sagatavota Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam, kopā ar novada pagastiem realizē vērienīgu kultūras notikumu ciklu, un 2025. gadā iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta ar saukli “Kultūras galvās, pilīs, sētās”.
“Cēsis 2025” procesa lieldraugi: AS “Cēsu alus”, Signet Bank.
Atbalstītājs: SIA “Venden”.
Informatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Santa”, žurnāls “Baltic Outlook”.
Ludvigs MITELHAMMERS I Ludwig Mittelhammer, baritons
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Andris POGA
PROGRAMMĀ
Johanness BRĀMSS/Detlevs GLANERTS “Četras prelūdijas un nopietnas dziesmas”
Gustavs MĀLERS Devītā simfonija
- gadā vācu komponists Detlefs Glanerts orķestrē Johannesa Brāmsa “Četras nopietnas dziesmas” un dāvā tām iespēju tapt vienotām nepārtrauktā partitūrā, katrai dziesmai veltot prelūdiju un sniedzot rezumējumu orķestra postlūdijā. Šis vienotais darbs ir piepildīts ar aizraujošu, brīvības pilnu harmonisko valodu, tumšu, bagātīgu orķestrāciju. Savukārt savā pēdējā pabeigtajā – Devītajā – simfonijā Mālers apcer dzīvi un nāvi un atvadās.
Koncerts 2 daļās ar starpbrīdi. Aptuvenais ilgums 2 h.
Pagājušā gada konference pierādīja, ka, mainot formātu no pasīvas klausīšanās uz aktīvu līdzdalību, vadītāji spēj viens otram sniegt nenovērtējamu atbalstu reālu izaicinājumu risināšanā. Šogad mēs vēl vairāk stiprinām šo pieeju – konferences centrā būs moderētas diskusijas pie apaļajiem galdiem, kur vadītāji kopā ar nozares ekspertiem meklēs praktiskus risinājumus aktuāliem izaicinājumiem.
Esam pulcējuši 12 izcilus vadītājus un vadības konsultantus, kas vadīs darbu pie apaļajiem galdiem, lai kopīgi meklētu atbildes uz būtiskiem jautājumiem:
– Kā mainīgā sabiedrības domāšana ietekmē biznesu un vadīšanas procesus?
– Kā orientēties mainīgajā ekonomikas vidē un pieņemt pareizos lēmumus?
– Kā efektīvi vadīt dažādu paaudžu komandas ar atšķirīgām motivācijām?
– Kā nodrošināt augstu produktivitāti, saglabājot līdzsvaru un komandas labsajūtu?
Konferences unikālais formāts ar darbu pie apaļajiem galdiem sniegs Jums:
– Skaidru redzējumu par ekonomikas, tehnoloģiju un sabiedrības attīstības tendencēm.
– Praktiskus rīkus komandas vadībai ikdienā un pārmaiņu procesos.
– Pieredzējušu vadītāju dalīšanos ar efektivitātes paaugstināšanas metodēm.
– Iespēju veidot vērtīgus kontaktus un kopīgi izstrādāt risinājumus tiešā dialogā ar citiem vadītājiem.
Šodienas izaicinājumi prasa no vadītājiem izlēmīgu rīcību un drosmīgus lēmumus. Aicinu Jūs pievienoties šajā nozīmīgajā notikumā, kur pie apaļajiem galdiem kopā ar citiem līderiem varēsiet stiprināt savas vadības prasmes un rast iedvesmu turpmākai izaugsmei.
Plašāka informācija ŠEIT.
PAR KONFERENCI
“Subject:Creativity” ir vieta, kur satiekas drosme, atklātība un zinātkāre. Arī šogad aicinām jūs ieraudzīt sevi, darbu, dzīvi un pasauli no cita skatpunkta, ļaujot sevi izaicināt kopā ar daudziem citiem radošiem prātiem vienā telpā.
KĀPĒC PIEDALĪTIES?
Konference “Subject:Creativity” ir domāta ikvienam, kurš:
- Meklē jaunus iedvesmas avotus.
- Vēlas stiprināt savu radošo pašapziņu un potenciālu.
- Saskaras ar šķēršļiem savu ideju īstenošanā.
- Vēlas satikt līdzīgi un atšķirīgi domājošus.
Plašāka informācija ŠEIT.
Koncertzālē “Cēsis” pasniegs prestižo Dejas balvu
Koncertzālē “Cēsis” 29. aprīlī notiks prestižā Dejas balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godināsim izcilākos sasniegumu dejas mākslā 2023. gadā un 2024. gadā. Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejās par sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā.
Šogad Mūža balvas dejas mākslā saņems horeogrāfe, dejotāja un dejas pedagoģe Gunta Bāliņa, kā arī horeogrāfe un pedagoģe Baiba Rasma Šteina. Ceremonijā tiks pasniegtas balvas 15 kategorijās, izceļot labākos jauniestudējumus, uzvedumus un dejas notikumus, kā arī pedagoģisko un pētniecisko darbu.
Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu novada pašvaldību. Cēsis 2025. gadā ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, un šis pasākums ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem šajā kontekstā.
Aicinām visus interesentus sekot līdzi šim nozīmīgajam notikumam un atbalstīt Latvijas dejas mākslas izcilākos pārstāvjus!
Pasākumu būs iespējams vērot arī tiešraidē portālā LSM.lv un REplay.lv, kā arī ierakstā kanālā LTV1.
Vairāk lasi: DEJAS BALVA
