Koncertzālē “Cēsis” pasniegs prestižo Dejas balvu.
Koncertzālē “Cēsis” 29. aprīlī notiks prestižā Dejas balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godināsim izcilākos sasniegumu dejas mākslā 2023. gadā un 2024. gadā. Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejās par sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā.
Šogad Mūža balvas dejas mākslā saņems horeogrāfe, dejotāja un dejas pedagoģe Gunta Bāliņa, kā arī horeogrāfe un pedagoģe Baiba Rasma Šteina. Ceremonijā tiks pasniegtas balvas 15 kategorijās, izceļot labākos jauniestudējumus, uzvedumus un dejas notikumus, kā arī pedagoģisko un pētniecisko darbu.
Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu novada pašvaldību. Cēsis 2025. gadā ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, un šis pasākums ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem šajā kontekstā.
Aicinām visus interesentus sekot līdzi šim nozīmīgajam notikumam un atbalstīt Latvijas dejas mākslas izcilākos pārstāvjus!
Pasākumu būs iespējams vērot arī tiešraidē portālā LSM.lv un REplay.lv, kā arī ierakstā kanālā LTV1.
Vairāk lasi: DEJAS BALVA
Cēsu muzejā no šī gada 30. aprīļa apskatāma izstāde “TURP UN ATPAKAĻ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”.
Izstādē pirmo reizi Latvijā apskatāmi visi nozīmīgākie ar svētceļojumiem saistītie arheoloģiskie atradumi, kas iegūti Livonijas piļu un pilsētu izpētes darbos.
Izstādes kurators, igauņu arheologs Erki Rusovs norāda, ka “Livonijā, tāpat kā pārējā Eiropā, svētceļojumi bija viduslaiku dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Livonijas svētceļotāji apmeklēja gan dzīvesvietas tuvumā, gan tālu no tās esošas svētvietas, bet ārzemju svētceļnieki devās uz svētceļojumu centriem Livonijā.
Visas šīs aktivitātes atstāja dažādas pēdas tā laika vietējā materiālajā kultūrā: no simboliem, kas izmantoti mākslā un uz ikdienas priekšmetiem, līdz svētceļnieku apģērbam un suvenīriem, ko viņi atveda no ceļojumiem. Šī izstāde, kas sniedz pārskatu par šo fenomenu, ir pirmā iespēja sabiedrībai aplūkot lielāko daļu šobrīd zināmo Igaunijas un Latvijas materiālo artefaktu, kā arī Livonijas svētceļojumu rakstīto un māksliniecisko mantojumu. Tagad ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina, ka mūsu svētceļnieku kultūra bija daudz bagātāka nekā tika uzskatīts iepriekš.”
Ziedonis un pavasaris, pavasaris un Ziedonis. Dzeja, kas caurvij ikdienu, atklājot gan dzīves skaistumu, gan tās neizbēgamās skarbās realitātes, viegli un maigi, ieskandināsim maija sākumu un latviskumu koncertā “Nekā jau nepietrūkst” 30. aprīlī pl.19:00, koncertzālē “Cēsis”.
Koncertā piedalīsies: mūziķis Goran Gora ; Vidzemes kamerorķestris ; Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu koris “Tomēr” un meiteņu koris “Volante” (diriģents Patriks Kārlis Stepe), jauktais ansamblis (vadītāja Anna Bartušēvica), JDK “Kande” (vadītājs Andis Kozaks). Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris (vadītāja Ilze Grinfelde) un dažādi solisti.
Kopā saskatīsim un iemūžināsim mirkļa skaistumu, kā arī svinēsim fonds “Viegli” 15 gadu jubileju!
Pasākumu organizē: Cēsu Kultūras pārvalde sadarbībā ar Cēsu Valsts ģimnāziju un Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” Ieeja: 7 EUR ; 5 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem un DRAUGA kartes īpašniekiem. Biļetes: www.bilesuparadize.lv un kasēs
Aicinām pievienoties Latvijas neatkarības atjaunošanas svinībām 4. maijā Cēsīs!
Plkst. 11.00 Riekstu kalnā tautas vērtes kopas “Dzieti” koncerts “Putnu dziesmas”.
Plkst. 12.00 Vienības laukumā svinīgā ziedu nolikšana un rokgrupas “Pērkons” svētku koncerts.
Vestards ŠIMKUS, klavieres
Pirjo JONASA, soprāns
Mati TURI, tenors
Tāvi TAMPŪ, baritons
Vanemuines Operas koris
Tartu Universitātes kamerkoris
Kamerkoris Kolm Lindu
Tartu zēnu koris
Vanemuines Simfoniskais orķestris
Diriģents Risto JOSTS
Programmā:
Teniss Kaumanis Uvertīra, Džordžs Gēršvins Koncerts Fa mažorā, Karls Orfs Carmina Burana
Koncertzāles “Cēsis” 11. sezonu noslēgs Vanemuines Simfoniskā orķestra koncerprogramma ar Karla Orfa pirmatnējā spēka pilno kantāti Carmina Burana, ko droši varētu nosaukt par vienu no mūsdienu populārākajiem kormūzikas darbiem. Kompozīcijas nosaukums ir atsauce uz 13. gadsimta manuskriptu, kas tika atrasts kādā Bavārijas klosterī Vācijā. Orfa šedevrs tapis, par pamatu ņemot 24 no krājumā ietvertajām dziesmām.
Latviešu pianists Vestards Šimkus atskaņos Džordža Gēršvina valdzinošo Klavierkoncertu Fa mažorā, kurā čarlstona enerģiskie ritmi saplūst ar amerikāņu blūza dvēselisko būtību. Bet programmā redzama vieta atvēlēta igauņu laikmetīgajai mūzikai.
Koncertu diriģēs Vanemuines teātra muzikālais direktors un galvenais diriģents Risto Josts, kurš kopš 2024./2025. gada koncertsezonas sākuma ir arī Virtembergas Kamerorķestra (Vācija) galvenais diriģents.
Risto Josts, diriģents ar plaukstošu starptautisku karjeru, uz Vanemuines teātra skatuvi atvedis gan pasaules klasiku, gan igauņu komponistu operas; starp viņa pēdējā laika iestudējumiem jāmin Georga Frīdriha Hendeļa “Jūlijs Cēzars” (2023), Eino Tamberga “Sirano de Beržeraks” (2023) un Džakomo Pučīni ‘Turandota’ (2024).
Koncertā netiek ielaisti pirmsskolas vecuma bērni.
Koncerta laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām. Iegūtais materiāls tiks apstrādāts bez atsevišķas personu izdalīšana, lai tieši vai netieši netiktu veikta fizisku personu identificēšana. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā un izmantoti mārketinga materiālos. Jums ir tiesības lūgt neizmantot vai dzēst Jūsu personas datus – fotoattēlu, video vai audio ierakstu, kurā jūs esat fiksēts, rakstot mums uz e-pasta adresi: [email protected].
Koncertu atbalsta:
Aicinām pilnvērtīgi piedzīvot Cēsu vēsturisko vecpilsētas šarmu, nakšņojot mūsu draugu “Mājas Cēsīs” dizaina apartamentos “Spīdalas nams” un lauku idilli “Žagaru māja” .
No 25. maija līdz vēlam rudenim E. Veidenbauma muzejā “Kalāči” būs apskatāma mūsdienu mākslas izstāde “Atkalāčojums”
1995. gada maijā Eduarda Veidenbauma muzejā tika atklāta izstāde “Kalāčojums”. Tā bija viena no pirmajām laikmetīgās mākslas izstādēm, kas notika ārpus ierastajām izstāžu vietām un ārpus Rīgas. Mākslinieki tajā interpretēja Veidenbauma dzeju gleznās, instalācijās, performancēs un vides objektos, paplašinot un veidojot jaunu māksliniecisko izteiksmi, kurā apvienojās gan poētiska, gan konceptuāla pieeja. Izstādes mākslinieku vidū bija Ieva Iltnere, Aija Zariņa, Ēriks Božis, Kristaps Ģelzis, Anita Zabiļevska un citi; piedalījās arī dzejnieki un mūziķi.
Pēc trīsdesmit gadiem mēs pie tās atgriežamies, “Kalāčos” plānota izstāde – dialogs starp 1995. gada izstādes darbiem un šodien aktīvu mākslinieku un citu jomu radošo personību veikumu, muzeju, vidu un ainavu. Tajā piedalīsies šodien augstu novērtēti autori, kas darbojas ne vien mākslas, bet arī literatūras un mūzikas jomās, veidojot starpdisciplinārus projektus. Tā būs saruna par mākslas decentralizāciju, procesu, vietu, meklējot saskarsmes punktus ar Veidenbaumu, viņa radošo mantojumu, muzeju, mākslu, mentālo un gara dzīvi. Vai šodienas māksla un citi radošo jomu veikumi uzdod tādus pašus jautājumus kā pirms 30 gadiem, vai aktuāli kļuvuši citi?
Izstādei “Atkalāčojums” jaunus mākslas darbus veido Anda Lāce, Andris Breže, Andris Eglītis, Ēriks Božis, Haralds Matulis, Madara Gruntmane, grupa “Preiļu konceptuālisti” un Kristaps Ģelzis. Tiks eksponētas arī gleznas un instalācijas, kas tapa izstādei “Kalāčojums” 1995. gadā un kas joprojām atrodas muzejā: Miķeļa Fišera glezna “Sveiciens no elles”, Jāņa Mitrēvica glezna uz teļādas, Ojāra Pētersona instalācija “Dzejnieka oranžais laiks”, Anitas Zabiļevskas glezna “Venus von Milo”, Aijas Zariņas glezna “Putns”, Dzintars Zilgalvja divas gleznas bez nosaukuma, kā arī fragmenti no Sarmītes Māliņas instalācijas “Ed. Weidenbauma iela”. Kopā ar vēsturiskajiem darbiem tiks eksponētas Jāņa Deināta fotogrāfijas no 1995. gada izstādes tapšanas un atklāšanas.