Pasākumi
15. oktobrī koncertzālē “ Cēsis” notiks starptautiska mēroga konference, kas pirmo reizi Latvijā veltīta kultūras un veselības nozaru sadarbībai. Konferencē klātienē un tiešsaistē pulcēsies politikas veidotāji, pētnieki, praktiķi un nevalstisko organizāciju pārstāvji no vairākām Eiropas valstīm, lai dalītos pieredzē un meklētu atbildes uz jautājumu – kā kultūra var kļūt par noturīgu avotu veselības un labbūtības stiprināšanai sabiedrībā.
Tiešraidi varēs vērot LSM.lv latviešu un angļu valodā, kā arī Cēsu novada pašvaldības Facebook lapā un Saldus novada YouTube kanālā.
Konferences programma pieejama ŠEIT.
Konferencē Cēsīs galvenās runas sniegs Nils Fītje (Nils Fietje), Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais biroja, pētniecības speciālists, Ulla-Kārina Nurma (Ülla-Karin Nurm), Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerības sekretariāta direktore, un Dace Resele, Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariāta vadītāja vietas izpildītāja.
Runājot par pieaugošo izpratni par kultūras nozīmi sabiedrības veselībā, Nils Fītje uzsver: “Pētījumi arvien biežāk rāda, ka kultūras aktivitātēm un līdzdalībai mākslā var būt izmērāma ietekme uz mūsu veselību un labbūtību. Tādējādi kultūra ir nozīmīga daļa no veseļošanās sistēmas, kas līdz šim lielā mērā nav tikusi pilnībā izmantota, īpaši nacionālās politikas līmenī. Man ir ļoti liels prieks, ka Latvija sper soļus, lai veidotu noturīgu starpnozaru sadarbību starp kultūru un veselību.”
Konferences pirmā daļa iepazīstinās ar Somijas, Francijas un Lietuvas pieredzi, īstenojot nacionāla un reģionāla līmeņa kultūras un veselības programmas. Otrajā daļā uzmanības centrā būs NuKA Baltijas modelis un Latvijas pilotprojekti. Tajos uz kultūtas aktivitātēm dalībniekus nosūtīja veselības un sociālās jomas speciālisti, savukārt aktivitātes vadīja īpaši sagatavoti kultūras darbinieki un mākslinieki. Pētījumu par pilotprojektu ietekmi uz dalībnieku psihisko veselību un labbūtību prezentēs pētnieki no Dienviddānijas universitātes un Turku Lietišķo zinātņu universitātes.
Klātienes dalībnieki pēcpusdienā, plkst. 13.30-14.30, varēs piedalīties praktiskās darbnīcās, kurās būs gan iespēja uzlabot emocionālo pašsajūtu radošās nodarbībās, gan diskutēt par politiku veidošanu kultūras un veselības jomā. Tiešraidē būs skatāma Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerības vadītā darbnīca politiku plānotājiem “Kultūrā un sabiedrības līdzdalībā balstītu pieeju nozīme veselības veicināšanā”.
Konferenci noslēgs paneļdiskusija par kultūras un veselības nozaru sadarbības potenciālu un nākotnes vīziju Latvijā, ko moderēs Marta Krivade (Pasaules Veselības organizācija Latvijā). Cēsu un Saldus pašvaldības prezentēs nākotnes ieceres NuKA programmu turpināšanā un turpmākas sadarbības attīstīšanā starp kultūras un veselības iestādēm. Konferences rezultātā tiks sagatavots secinājumu dokuments ar rekomendācijām turpmākajam darbam.
Pasākums notiks latviešu un angļu valodā, nodrošinot pilnīgu tulkojumu abās valodās, izņemot praktisko darbnīcu daļu. Konferencei tiešsaitē būs iespējams sekot latviešu un angļu valodā LSM.lv, latviešu valodā – Cēsu novada pašvaldības Facebook lapā un Saldus novada pašvaldības Youtube lapā.
Konferences moderators – Armands Simsons.
Kontekstam
Kultūra un māksla arvien biežāk tiek skatītas ne vien kā radošas izpausmes, bet arī kā sabiedrības veselības resurss, kas palīdz cilvēkiem atgūt emocionālo līdzsvaru, mazināt vientulību un veicināt labbūtību. To apliecina arī starptautiskais projekts “Nosūtījums uz kultūras aktivitātēm (NuKA) Baltijas jūras reģionā 2023–2025”, kura mērķis ir izveidot praktisku un ilgtspējīgu kultūras un veselības jomu sadarbības modeli.
Latvijā NuKA pilotprojekti tika īstenoti Cēsu un Saldus novados, un to dalībnieku pieredze skaidri parāda, cik nozīmīga var būt kultūras loma veselības atgūšanā un sociālās izolācijas mazināšanā.
Cēsu novada programmā “Nosūtījums uz muzeju” dalībniekus uz kultūras aktivitātēm nosūtīja Cēsu klīnikas un Cēsu novada Sociālā dienesta speciālisti. Sociālā darbiniece Santa Asare stāsta: “Manā ieskatā, un arī mani klienti teica – ļoti vērtīgi, interesantas aktivitātes, viņiem patika. Viņi bija sabiedrībā, viņi tika pieņemti tādi, kādi viņi ir. Viņi tika pieņemti kā vērtības, kā cilvēki. No viņiem dzirdēju tikai vispozitīvākās atsauksmes. Viena persona ir uzsākusi darba attiecības pēc šī projekta, viens klients kļuvis par bibliotēkas apmeklētāju. Ir pozitīvas pārmaiņas šo cilvēku dzīvē.” Ergoterapeite Baiba Gorovenko uzsver: “Fiziskā un mentālā veselība iet roku rokā – tās nevar atdalīt. Ja nav garastāvokļa, tu fiziski neko nedarīsi. Bet, ja saņemies un aizej uz kultūras aktivitāti, tu strādā ar savu mentālo veselību.”
Saldus novadā projekta vadītāji sadarbībā ar ģimenes ārstiem īstenoja programmu “Kultūra uz nosūtījumu”, dodot iespēju cilvēkiem piedalīties radošās nodarbībās ar ārsta vai speciālista ieteikumu. Ģimenes ārste Līga Vaģele (“Eikalipts”, Saldus) uzsver: “Ideja ir ļoti atbalstāma un nepieciešama – es un kolēģe daktere Pūce esam tikai par šāda veida programmām, kas palīdz uzlabot cilvēku mentālo veselību un ļauj ģimenes ārstiem nodrošināt holistisku pieeju pacientu aprūpē.” Kā atzīst viens no dalībniekiem: “Pirmo gadu pēc ilga pārtraukuma tumšos un drēgnos mēnešus izdevās nodzīvot ar entuziasmu, prieku un cerību.”
Projektu īsteno partneri no Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas ar Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona programmas atbalstu. Programmas pamatā ir Lielbritānijā izstrādātais arts on prescription modelis, kura būtība – ārsti un sociālie darbinieki var nosūtīt cilvēkus uz kultūras un mākslas aktivitātēm, kas palīdz stiprināt psihisko veselību un piederības sajūtu sabiedrībā. Konference ir viens no projekta “Nosūtījums uz kultūras aktivitātēm Baltijas jūras reģionā 2023 – 2025” noslēguma pasākumiem Latvijā. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība (ERAF) Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros.
Turpinot ikgadējo tradīciju atzīmēt Pasaules arhitektūras dienu kādā no Latvijas reģioniem, šogad Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību aicina uz pasākumiem Cēsīs un Cēsu novadā, kas notiks divu dienu garumā — 16. un 17. oktobrī.
Programmā būs gan lekcijas un diskusijas, gan radošā darbnīca un, kā ierasts, arī vairāku objektu apskates, iepazīstot tos klātienē.
16. oktobrī dalībnieki koncentrētā veidā uzzinās par likumdošanas aktualitātēm – Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji pievērsīsies Arhitektūras likumam, iepirkumu un konkursu praksei, kā arī citām tēmām. Tāpat tiks skarti vides pieejamības jautājumi un sniegts ieskats Jaunā Eiropas Bauhaus principos un darbībā.
Pasākuma otrās daļas vadmotīvs ir “Laikmetīgā arhitektūra vēsturiskā pilsētvidē” – kā vēsture sadzīvo ar mūsdienām un kā veidojas vietas identitāte. Arhitekti un Cēsu pašvaldības pārstāvji par šo tēmu reflektēs caur konkrētiem piemēriem, to vidū, — Konrāda namu kvartāla renesanse, atjaunotā Mācītājmāja, Vidzemes koncertzāle “Cēsis” laika griežos, Raiņa kvartāla stāsts un citi.
16. oktobra pasākumi notiks Kosmosa izziņas centrā, Cīrulīšu ielā 63, Cēsīs.
Dienu noslēgs pastaiga pilsētā, tiekoties ar projektu autoriem.
17. oktobrī plānota moduļu mājām dažādos to aspektos veltīta paneļdiskusija, kā arī radošā darbnīca. Norisināsies arī saruna “Publiskā ārtelpa un ilgtspējīga mobilitāte”, kam sekos grupu darbs, kurā dalībnieki risinās vairākus Cēsu attīstībai nozīmīgus uzdevumus.
17. oktobra pasākumi notiks Izstāžu namā, Pils laukumā 3, Cēsīs.
Pēcpusdienā arhitektūras dienu dalībnieki dosies apskatīt vairākus objektus Cēsīs un Cēsu novadā.
Interesentus lūdzam rezervēt datumus un sekot līdzi aktuālajai informācijai – detalizēta programma šobrīd tiek izstrādāta, un reģistrācija vēl nav sākusies. Tāpat tiks precizēts iegūstamo kompetences paaugstināšanas kredītpunktu skaits.
No Rīgas kursēs LAS organizēts autobuss.
Piektdien, 17. oktobrī, plkst. 16.00 Kultūras biedrība “Harmonija” notiks pasākums “Literārā palete”.
Pasākuma laikā notiks tikšanās ar rakstnieci Gunu Rukšāni un mūziķi Lāsmu Vasmani-Mašinu.
Piedalās: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Mikēle Gamba (Michele Gamba, Itālija)
Programmā: Džuzepes Verdi un Džakomo Pučīni opermūzika.
Marina Rebeka ir viena no vadošajām mūslaiku operzvaigznēm. Kopš uzstāšanās Zalcburgas festivālā 2009. gadā diriģenta Rikardo Muti vadībā, Rebeka regulāri uzstājusies pasaulē prestižākajos opernamos un koncertzālēs kā “La Scala” operteātrī Milānā, Parīzes Bastīlijas operā, Ņujorkas Metropoles operā, Karaliskajā Koventgārdena opernamā Londonā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Vīnes Valsts operā un Cīrihes opernamā.
Dziedātāja sadarbojas ar tādiem vadošiem diriģentiem kā Rikardo Muti, Zubinu Metu, Antonio Papano, Fabio Luizi, Janiku Nezē-Segēnu, Daniēli Gati un citiem.
Būdama aktīva un plašu atzinību guvusi koncertdziedātāja, Marina Rebeka sniegusi solokoncertus daudzās prestižās pasaules koncertzālēs. Viņa ar lieliem panākumiem dziedājusi Elizabetes lomu Verdi operā “Dons Karloss” Parīzes Bastīlijas operā, kā arī titullomu Bellīni operā “Norma” Milānas “La Scala” teātrī, kur šī opera nebija iestudēta kopš 1977. gada.
Šo 2024./2025. gada sezonu dziedātāja atklāja ar debiju Lidas lomā Verdi operā “Kauja pie Leņjano” Parmas operā, kā arī atgriezās Neapoles “Teatro San Carlo” opernamā ar Marijas lomu Verdi operā “Simons Bokanegra”. Tam sekoja titulloma divos Pučīni operas “M-me Butterfly” iestudējumos Vīnes Valsts operā un Cīrihes operā.
Diriģents Mikēle Gamba (Michele Gamba, Itālija)
Mikēle Gamba šobrīd tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu daudzpusīgākajiem mūzikas interpretiem. Diriģents debitēja Koventgārdena Linberijas teātrī, pēc tam sekoja Mocarta operas “Figaro kāzas” iestudējums Berlīnes Valsts operā, gūstot lielus panākumus gan skatītāju, gan kritiķu vidū. Viesošanās Vidzemes koncertzālē “CĒSIS” un Latvijas Nacionālajā operā diriģentam būs pirmā uzstāšanās Latvijas publikai.
Mikēle Gamba bijis maestro Antonio Papano un Daniela Barenboima asistents, kā arī ticis uzaicināts sadarboties ar vairākiem nozīmīgiem operteātriem un orķestriem Eiropā. Pēc debijas Milānas operteātrī “La Scala” 2016. gadā viņš ir izveidojis ciešu sadarbību ar slaveno opernamu un tā orķestri, kā rezultātā pēdējos gados viņš šajā operā ir diriģējis septiņus iestudējumus.
Gamba diriģē pazīstamos pasaules opernamos kā “Semperoper” Drēzdenē, “Maggio Musicale Fiorentino” Florencē, Hamburgas Valsts operā, Štutgartes Valsts operā, Strasbūras operā, Telavivas operā, Romas operā, Berlīnes Vācu operā, “Opera du Capitole” Tulūzā un citviet.
- gadā Mikēle Gamba debitēja Ņujorkas Metropoles teātrī un Vašingtonas Nacionālajā operā, gūstot nozīmīgu starptautisku kritiķu atzinību.
Cēsu Centrālā bibliotēka aicina piedalīties nesteidzīgā rudens “Literāro dvēseļu pārgājienā”, kas notiks 2025. gada 24. oktobrī plkst. 16.00. Šoreiz tikšanās vieta būs pie Bērzaines kapu kapličas.
Pārgājiena laikā dalībnieki dosies pa klusajiem Cēsu ceļiem, pieminot un iepazīstot literātus, kultūras darbiniekus un sabiedrībā nozīmīgas personības, kuru dzīve un darbs atstājuši paliekošas pēdas Cēsu un Latvijas kultūrā. Šis ceļojums būs iespēja apstāties, ieklausīties un ļauties pārdomām par cilvēkiem, kuru vārdi un darbi joprojām dzīvo mūsu atmiņās.
Pārgājiena gaitā paredzētas stāstījuma pieturas, bet pasākuma noslēgumā dalībnieki tiks aicināti uz kopīgu tējas baudīšanu un sarunām siltā, rudens gaismā piepildītā noskaņā.
Pārgājiena dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikt savu dalību laicīgi, aizpildot elektronisko reģistrācijas anketu ŠEIT vai piesakoties bibliotēkā klātienē līdz 20. oktobrim.
Dalība – bez maksas.
Pārgājiena garums – aptuveni 5 km.
Aicinām izjust un saglabāt mūsu pilsētas literāro un kultūras mantojumu, kas dzīvo gan grāmatās, gan klusajās kapu alejās.
Svinot klasiķa Emīla Dārziņa 150. gadskārtu Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais koncertprogrammā “Sapņu tālumā” 25.oktobrī plkst. 17.00 Jaunpiebalgas Sv. Toma baznīcā atskaņos visas 17 komponista kordziesmas a cappella. Koncertā piedalīsies arī ērģelniece Kristīne Adamaite, kura atskaņos vēl viena piebaldzēna – komponista Marģera Zariņa darbus, kā arī komponista Alfrēda Kalniņa skaņdarbu ērģelēm “Fantāzija”.
Es, redzi, mīlu visu tā vienkārši; es mīlu tautu, to tautu, kura koncertus apmeklē patiesas iekšējas vajadzības dzīta – tā Emīls Dārziņš (1875–1910) aizvien apgalvojis, arī saņēmis tautas pretmīlestību un saņem to vēl aizvien. Lai arī daiļrades apjoms ļoti mazskaitlīgs, vien nedaudz vairāk par 40 skaņdarbu nosaukumu, toties aizvien visā tā pilnībā nemainīgi stabilu vietu ieņemošs Latvijas koncertdzīvē.
Emīls Dārziņš – allaž lietpratīgs, vērtējumos stingrs un profesionālajās prasībās principiāls mūzikas kritiķis, taču ļoti jūtīgs, aizvien pretrunīgu sajūtu plosīts komponists. Cildināts par savu melodiķa talantu un meistarību smalkās jūtu lirikas paušanā, un dēvēts par vasaras pusdienas saules dzejnieku, tajā pašā laikā viņa kompozīciju tekstos un to muzikālajos ietērpos aizvien biežāk parādoties arvien apcerīgākām tēmām – vientulībai, melanholijai, sāpēm, rezignācijai… To pasvītro rakstnieka Antona Austriņa atmiņas par Dārziņam bieži raksturīgu teikumu: Tu nemaz nezini, cik es esmu traģisks. Tādējādi Dārziņa vokālā mūzika – gan kora, gan solodziesmas – klausāmas un lasāmas gluži kā viņa autobiogrāfija, vienlaikus vēsturiski iezīmējot jaunu latviešu vokālās mūzikas žanriski tematisko ievirzi – citu ceļa atzaru no līdz tam pašmāju komponistu skaņradē dominējošajām tautas dziesmu apdarēm un episkajām balādēm.
Raiņa “Lauztās priedes” un Aspazijas “Mēness starus stīgo” un “Ciānas bērni”, Kārļa Skalbes “Mūžam zili”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāru dziesma” un citu autoru dzejoļi, kurus Emīls Dārziņš pārvērtis dziesmās jauktajam, vīru un sieviešu koriem ir skaņdarbi, bez kuriem nav iedomājami Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki.
Biļetes pieejamas šeit.
Cēsu pilsētas kapsētai šogad izdevies atjaunot vairāk nekā 20 pieminekļus!
Nāc uz kapsētu (Rīgas iela 58, Cēsis) 25. oktobrī plkst. 15.00 un uzzini:
– kur pieminekļi izgatavoti?
– kam par godu un piemiņu tie uzstādīti?
– kāda bijusi to materiālā vērtība?
– kāda ir to kultūrvēsturiskā vērtība šodien?
– kas un kāpēc tos sadauzīja vai apgāza?
– kā notikusi pieminekļu restaurācija?
Paldies atbalstītājiem:
Cēsu novada pašvaldībai;
Valsts kultūrkapitāla fonds;
Vidzemes kultūras programma 2025
Paldies restauratoriem Edgaram Purviņam un Mēlim Merilam.
Paldies restaurācijas meistarklases dalībniekiem:
Ievai Ziediņai, Dāvim Ako Reinim, Agnim Romkam, Ditai Trapencierei, Edvardam Puciriusam, Sabīnei Ertei, Kristofam Rua, Ilzei Struņķei, Jānim Tolpežņikovam, Tomam Ērenpreisam, Alvilam Dūdiņam, Irēnai Suipei, Ilmai Ašakai un Ilmāram Ašakam.
Hugo TIČATI I Hugo TICCIATI, vijole (Zviedrija)
Reinis ZARIŅŠ, klavieres
Daumants LIEPIŅŠ, klavieres
Juris ĀZERA un Guntara FREIBERGA rezidences noslēgumā
Kamerorķestris Sinfonietta Rīga
Diriģents Normunds ŠNĒ
Programmā: Anna Ignatovičs, Fazils Sajs, Igors Stravinskis, Dobrinka Tabakova.
Sitaminstrumentālistu duets Guntars Freibergs un Juris Āzers ir Koncertzāles “Cēsis” rezidējošie mākslinieki kopš 2024. gada, un šai laikā dāvājuši vairākas orģinālprogrammas, kas pārsteigušas klausītājus un mūzikas profesionāļus ar skaņdarbu izvēli, pasaules pirmatskaņojumiem un vizuālajiem risinājumiem.Šis būs abu izcilo latviešu sitaminstrumentālistu rezidences noslēguma koncerts.
“Rezidences noslēguma programmā vēlējāmies radīt svētku sajūtu, veidojot programmu krāšņu un daudzveidīgu gan izraudzīto skaņdarbu, gan solistu un sadarbības partneru izvēlē. Brīnišķīgie Sinfonietta Rīga mūziķi, kā mūsu skatuves draugi, ar kuriem kopā atklājām mūsu rezidences ciklu pirms pusotra gada, divi, izcili pašmāju pianisti – Daumants Liepiņš un Reinis Zariņš, kā arī pasaulē augsti vērtētais vijoles spēles meistars Hugo Tičati – tāds ir mūsu rezidences noslēguma svētku mūziķu sastāvs. Un mēs visi tiksimies mūzikā, kurai piemīt svētkiem atbilstoša un pacilājoša noskaņa,” atklāj Guntars Freibergs.
Koncerta pirmā daļa iesāksies ar dziļdomīgu poļu komponistes Annas Ignatovičs skaņdarbu sitaminstrumentiem “Passacaglia”, turpinājumā emocijas tiks pamazām kāpinātas ar leģendārā turku komponista Fazils Sajs (Fasil Say) variācijām divām klavierēm un diviem sitaminstrumentālistiem, bet koncertdaļa rezumēsies ar Igora Stravinska dzirkstošo koncertu Re mažorā orķestra Sinfonietta Rīga izpildījumā.
Programmas otrā daļa būs veltīta slavenās mūsdienu komponistes Dobrinkas Tabakovas mūzikai, kura bieži savos darbos ir bagātīgi izmantojusi sitaminstrumentu klāstu. Latvijā pirmatskaņojumu piedzīvos viņas koncerts vijolei, sitaminstrumentam un stīgu orķestrim “Patience of Trees”, kur vijoles solo atskaņos Hugo Tičati, un koncertu noslēgs Dobrinkas Tabakovas vērienīgais Klavieru un perkusiju dubultkoncerts “Together Remember to Dance”.
Programmā:
Nostāsti par muižu, koncerts ar “Cēsu Bigbendu”, Sabīne Krilova ar koncertprogrammu “Rudens Ogle”, foto stūrītis ,puspagrabā spēlēs grupa “Jānis & Juris”, lielā zālē muzicēs Nikolajs Puzikovs ar grupu “Sapieri”. Darbosies restorāns.
Biļetes pieejamas šeit.
Sestdien, 1. novembrī, plkst. 17.00 koncertzālē “Cēsis” izskanēs koncerts Emīla Dārziņa 150 gadu piemiņai “Dziesma, kas neatstāj”.
Emīls Dārziņš ir viens no nozīmīgākajiem latviešu komponistiem, kura mūzika iedvesmo un aizkustina vēl šodien. Atzīmējot viņa 150 gadu jubileju, aicinām uz vērienīgu koncertu, kurā piedalīsies izcili kori un mūziķi.
Piedalās:
- Valmieras Kultūras centra vīru koris IMANTA (Marika Rolmane)
- Sauleskalna tautas namā vīru koris GAIZIŅŠ ( Antra Melbārde)
- Rīgas Latviešu biedrības vīru koris LATVIS (Marika Slotina -Brante, Kārlis Hammers)
- Amatas Kultūras centra vīru koris CĒSIS (Marika Slotina -Brante)
- VEF Kultūras pils jauktais koris DZĪNE (Aivars Gailis, Artūrs Gailis, Frederiks Gints Rutks)
- Ērgļu saieta nama jauktais koris ĒRGĻI (Marika Slotina -Brante)
- Cēsu Kultūras centra jauktais koris WENDEN (Marika Slotina -Brante, Elita Giptere)
- Akadēmiskais orķestris “B-Sharp” (mākslinieciskais vadītājs Artūrs Gailis)
- Paula Mihailova – soprāna solo
Ieejas maksa: 5 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem, Cēsu Drauga kartes īpašniekiem – 4 EUR, biļetes pieejamas – https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/157668
Pasākumu rīko Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvalde