Cēsu muzejā no šī gada 30. aprīļa apskatāma izstāde “TURP UN ATPAKAĻ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”.
Izstādē pirmo reizi Latvijā apskatāmi visi nozīmīgākie ar svētceļojumiem saistītie arheoloģiskie atradumi, kas iegūti Livonijas piļu un pilsētu izpētes darbos.
Izstādes kurators, igauņu arheologs Erki Rusovs norāda, ka “Livonijā, tāpat kā pārējā Eiropā, svētceļojumi bija viduslaiku dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Livonijas svētceļotāji apmeklēja gan dzīvesvietas tuvumā, gan tālu no tās esošas svētvietas, bet ārzemju svētceļnieki devās uz svētceļojumu centriem Livonijā.
Visas šīs aktivitātes atstāja dažādas pēdas tā laika vietējā materiālajā kultūrā: no simboliem, kas izmantoti mākslā un uz ikdienas priekšmetiem, līdz svētceļnieku apģērbam un suvenīriem, ko viņi atveda no ceļojumiem. Šī izstāde, kas sniedz pārskatu par šo fenomenu, ir pirmā iespēja sabiedrībai aplūkot lielāko daļu šobrīd zināmo Igaunijas un Latvijas materiālo artefaktu, kā arī Livonijas svētceļojumu rakstīto un māksliniecisko mantojumu. Tagad ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina, ka mūsu svētceļnieku kultūra bija daudz bagātāka nekā tika uzskatīts iepriekš.”
No maija līdz novembrim “Miers un bērziņš” brīvdabas mākslas galerijā apskatāma itāļu fotomākslinieka Luca Berti fotoizstāde “Melnbalti”, kurā iepazīsiet izteiksmīgu melnbalto analogo portretu un ainavu sēriju, kas tapusi pirms divpadsmit gadiem Piebalgā, Vidzemē un citviet Latvijā.
Mūža garumā uzticīgs vēlmei saglabāt kultūras mantojumu caur analogo fotogrāfiju, Luca Berti turpina dokumentēt cilvēka un dabas mijiedarbību. Izstādītie darbi ir daļa no viņa ilgtermiņa projekta Cilvēks un Daba — vizuāla ceļojuma, kas aizsākās 2011.gadā un nu pāraudzis mākslinieka dzīves darbā. Līdz šim tas aptver Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Somiju un Baltijas valstis, bet nākamie posmi iecerēti Itālijā, Slovākijā, Fēru salās un Grenlandē.
No 15. maija Rožu laukumā Cēsīs durvis vērs vides izglītības konceptvieta ŠŪNA, kas ar daudzveidīgu programmu būs viena no Cēsu kultūras galvaspilsētas gada centrālajiem notikumiem.
Pēc veiksmīgas debijas 2024. gadā Rīgā, ŠŪNA šogad viesojas Cēsīs – pilsētā, kurā satiekas kultūra, sabiedrības līdzdalība un rūpes par vidi. ŠŪNA ir unikāls koncepts, kura iniciatori ir AS “CleanR Grupa” – tā ir vieta, kur saplūst zinātne, māksla un kultūra, lai izglītotu, iedvesmotu un rosinātu rīkoties ilgtspējīgi.
Pirmās nedēļas programma skatāma ŠEIT.
“Esam gandarīti, ka ŠŪNA paplašina savas robežas, nonākot Cēsīs, kas ir ne tikai Latvijas kultūras galvaspilsēta šogad, bet arī viena no Latvijas pilsētām, kuras iedzīvotājiem ir svarīga vides apziņa un apritīguma idejas,” informē AS “CleanR Grupa” valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā Agita Baltbārde. “Mēs ikviens esam nesaraujami saistīti ar vidi – gan šaurākā savu māju, gan plašākā visas planētas nozīmē. ŠŪNA ir tā vieta, kur gribam stiprināt iedzīvotāju izpratni par vides jautājumiem kā par katra personisko atbildību, kas tieši ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, un piedāvāt idejas un risinājumus.”
ŠŪNAS 2025. gada projektu “CleanR Grupa” īsteno sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, tāpēc programmā iekļauti pasākumi un diskusijas, kas aktuālas tieši Cēsu novada iedzīvotājiem.
“Latvijas kultūras galvaspilsētas gadā esam patiesi priecīgi uzņemt ŠŪNU Cēsīs! Tas ir spēcīgs un iedvesmojošs papildinājums Cēsis 2025 programmai. ŠŪNA ar savu saturiski daudzslāņaino pieeju palīdz aktualizēt vienu no mūsu programmas būtiskākajiem pīlāriem – vidi un klimatu. Mūsuprāt, kultūrai ir īpaša loma sabiedrības līdzdalības un vides apziņas veidošanā, un ŠŪNA šos procesus stiprina ar mūsdienīgām un radošām metodēm. Cēsis jau vēsturiski ir bijusi vieta, kur dzimst jaunas idejas un sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas – ŠŪNA ir viens no šī gada spilgtākajiem piemēriem. Aicinām ikvienu apmeklēt, piedalīties un iedvesmoties!” saka Cēsu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane.
ŠŪNAS programma piedāvā plašu pasākumu klāstu – izrādi skolu jauniešiem “Es neesmu nekāds zaļais”, darbnīcas un meistarklases ar vietējo amatnieku un speciālistu līdzdalību, kā arī lekcijas un diskusijas.
Apmeklētājiem būs iespēja gūt atbildes, iedvesmu un idejas, kā atbildīgi izmantot resursus, kā ilgtspēja un apritīgums var kļūt par dabisku daļu no mūsu ikdienas, nodrošinot veselīgu un drošu vidi nākamajām paaudzēm.
ŠŪNA Cēsīs iekļausies arī divos nozīmīgos kultūras notikumos – Muzeju naktī 17. maijā un Sarunu festivālā LAMPA 20. un 21. jūnijā.
Visi pasākumi ŠŪNĀ būs pieejami bez maksas, un ārpus tematisko notikumu laika tās telpas ar ekspozīcijām būs atvērtas ikvienam interesentam.
Pirmoreiz ŠŪNA tika ierīkota 2024. gada vasarā Rīgā, kur tā astoņās darbības nedēļās guva plašu sabiedrības un mediju interesi. Tādēļ “CleanR Grupa” šogad nolēma konceptu attīstīt arī citās Latvijas pilsētās – un pirmā pietura ir Latvijas kultūras galvaspilsēta Cēsis.
Informācija par pasākumiem reizi nedēļā tiks publicēta Cēsu novada pašvaldības mājas lapā un pašvaldības sociālo tīklu kontos.
No 25. maija līdz 31. oktobrim E. Veidenbauma muzejā “Kalāči” būs apskatāma mūsdienu mākslas izstāde “Atkalāčojums”
1995. gada maijā Eduarda Veidenbauma muzejā tika atklāta izstāde “Kalāčojums”. Tā bija viena no pirmajām laikmetīgās mākslas izstādēm, kas notika ārpus ierastajām izstāžu vietām un ārpus Rīgas. Mākslinieki tajā interpretēja Veidenbauma dzeju gleznās, instalācijās, performancēs un vides objektos, paplašinot un veidojot jaunu māksliniecisko izteiksmi, kurā apvienojās gan poētiska, gan konceptuāla pieeja. Izstādes mākslinieku vidū bija Ieva Iltnere, Aija Zariņa, Ēriks Božis, Kristaps Ģelzis, Anita Zabiļevska un citi; piedalījās arī dzejnieki un mūziķi.
Pēc trīsdesmit gadiem mēs pie tās atgriežamies, “Kalāčos” plānota izstāde – dialogs starp 1995. gada izstādes darbiem un šodien aktīvu mākslinieku un citu jomu radošo personību veikumu, muzeju, vidu un ainavu. Tajā piedalīsies šodien augstu novērtēti autori, kas darbojas ne vien mākslas, bet arī literatūras un mūzikas jomās, veidojot starpdisciplinārus projektus. Tā būs saruna par mākslas decentralizāciju, procesu, vietu, meklējot saskarsmes punktus ar Veidenbaumu, viņa radošo mantojumu, muzeju, mākslu, mentālo un gara dzīvi. Vai šodienas māksla un citi radošo jomu veikumi uzdod tādus pašus jautājumus kā pirms 30 gadiem, vai aktuāli kļuvuši citi?
Izstādei “Atkalāčojums” jaunus mākslas darbus veido Anda Lāce, Andris Breže, Andris Eglītis, Ēriks Božis, Haralds Matulis, Madara Gruntmane, grupa “Preiļu konceptuālisti” un Kristaps Ģelzis. Tiks eksponētas arī gleznas un instalācijas, kas tapa izstādei “Kalāčojums” 1995. gadā un kas joprojām atrodas muzejā: Miķeļa Fišera glezna “Sveiciens no elles”, Jāņa Mitrēvica glezna uz teļādas, Ojāra Pētersona instalācija “Dzejnieka oranžais laiks”, Anitas Zabiļevskas glezna “Venus von Milo”, Aijas Zariņas glezna “Putns”, Dzintars Zilgalvja divas gleznas bez nosaukuma, kā arī fragmenti no Sarmītes Māliņas instalācijas “Ed. Weidenbauma iela”. Kopā ar vēsturiskajiem darbiem tiks eksponētas Jāņa Deināta fotogrāfijas no 1995. gada izstādes tapšanas un atklāšanas.
Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināts Cēsu muzejs.
Izstāde “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” ļaus ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu, biedrību un iestāžu sabiedriskās un privātās kolekcijas.
Izstāde iekārtota Jaunās pils trīs telpās – 4. stāva izstāžu zālē, pils apakšējā bibliotēkā un augšējā bibliotēkā.
Izstāde veidota kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku projekta “Latviešu grāmatai 500” ietvaros un apmeklētājiem būs skatāma no 30. maija.
Pirms 100 gadiem, 1925. gada 29. maijā, durvis apmeklētājiem vēra Latviešu senatnes pētītāju biedrības Cēsu nodaļas Vēsturiskais muzejs. Muzeju iesvētīja mācītājs Jānis Sanders (1858–1951) un Cēsu Svētā Jāņa baznīcā par godu muzeja dibināšanai un atvēršanai notika svētku dievkalpojums. Muzeja dibinātāju kodolu veidoja Cēsu skolotāji, un par tā pirmo pārzini ievēlēja Latviešu senatnes pētītāju biedrības Cēsu nodaļas priekšsēdētāju, Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas dabaszinību skolotāju, vairāku mācību grāmatu autoru Kārli Ašmani (1876–1943).
Nesen mūžībā devās Biruta Delle, augstu novērtēta un skatītāju mīlēta latviešu māksliniece, kuras dzīves esības apliecinājums vairāk nekā sešdesmit gadu garumā bija pašaizliedzīga atdeve glezniecībai. Visos laikos viņa ir spējusi saglabāt savu individuālo neatkārtojamo rokrakstu, gleznot ar sirdi, ne racionālo prātu – suģestējuši neparastās figurālās kompozīcijas, groteskie portreti, kolorītā izsmalcinātas ainavas – tas viss ir dziļākas patiesības atklāsmes veids.
Koncertzāles “Cēsis” apmeklētājiem tiek sniegta unikāla iespēja iepazīties ar spožu gleznu izlasi no dažādiem gleznotājas radošās dzīves posmiem, darbiem, kas nav plaši zināmi un atraduši cieņas pilnu mājvietu Helmuta Štrauha privātajā kolekcijā.
Pirmais mākslinieces talantu saskatīja viņas pedagogs Ansis Stunda, Vilhelma Purvīša skolnieks. Viņš nešaubīgi mudināja Delli gleznot, arī pēc neuzņemšanas Latvijas Mākslas akadēmijā (1962), kurā viņa tomēr iestājās (1963), bet pēc pāris gadu studijām pie Konrāda Ubāna augstskolu pameta. Delle turpināja apgūt meistarību skolotāja Anša Stundas vadībā, sekojot viņa novēlējumam atmest visu lieko un par prioritāti dzīvē izvēlēties mākslu, vienmēr atceroties, ka jāglezno tik ātri, it kā šī būtu pēdējā stundiņa, un tik uzmanīgi, it kā priekšā būtu mūžība.
Mīlestību, draudzību un atbalstu jaunā gleznotāja atrada starp bitņikiem kafejnīcā “Kaza”. Padomju laikā Delle dzīvoja it kā divās paralēlās pasaulēs: viņas darbi parādījās oficiālajā izstāžu apritē, bet ikdiena noritēja ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur bija sastopami dažādi autsaideri. Neskatoties uz nepabeigto izglītību, Birutas Delles darbus no 1967. gada pieņēma izstādēs. 1979. gadā viņa sarīkoja pirmo no vairākām personālizstādēm Latvijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē, 1993. gadā – Valsts mākslas muzejā (tagad – LNMM). Biruta Delle līdz pat mūža beigām turpināja gleznot, kā arī regulāri rīkoja jaunāko darbu personālizstādes. Vēl pavisam nesen (27.01. – 28.04.2024.) Latvijas Nacionālā mākslas muzejā ciklā “Paaudze” bija skatāma Birutas Delles darbu izstāde “Gleznot katru dienu”(kurators Vilnis Vējš).
Birutu Delli raksturo fanātiska uzticība glezniecībai, mākslinieces unikālais rokraksts izpaužas gan niansētās gaismēnās, silto un vēso laukumu attiecībās balstītās dabas studijās, gan daudzfigūru kompozīcijās un portretos, kur realitāte savijas ar spilgtas iztēles un zemapziņas radītajiem tēliem. Neskatoties uz personiskās dzīves sarežģījumiem – depresijas epizodēm, meditācijas pieredzi, veselības traucējumiem un konfliktiem tuvāko cilvēku lokā – glezniecība un ticība Dievam vienmēr ir devuši spēku, lai traģiskais pārtaptu jaunā skaidrībā un augstākā dzīves apliecinājumā:
(…) bez gleznošanas nevaru. Tā būtu augstākā, piepildītākā laime, ja varētu gleznot
katru dienu, kad prāts atslēgts no visa cita un būtu tikai darbs. Tas ir kā ceļš uz Golgātu, un katra diena ir kā pirmā reize – atkal un atkal riskēt. *
Inese Baranovska, izstādes kuratore
Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs
*Anda Treija. Biruta Delle. Izd. Galerija “Daugava”, Rīga, 2013
Apmēram 1955. gadā kāds mazs zēns, sēžot klēpī savam vectēvam, šķirsta pārdesmit gadu vecus žurnāla “Atpūta” numurus. Šis fakts pats par sevi nebūtu nekas neparasts, ja vien tas nenotiktu otrpus Atlantijas okeānam, Brazīlijā, Ijuí pilsētas lauku apvidū.
Zēna vārds ir Nelsons Teofils Hartmans. Jūnija vidū Cēsu Izstāžu nams programmas “Cēsis – Latvijas Kultūras galvaspilsēta 2025” ietvaros aicina apmeklētājus uz latviešu izcelsmes brazīļu mākslinieka Nelsona Teofila Hartmana izstādi “Pasaule. Ieelpa. Izelpa. Māksla”, turklāt šī ir pirmā reize, kad mākslinieka darbi pieejami publikai Eiropā.
Profesionālajā dzīvē arhitekts, jaunībā aizrautīgi spēlējis futbolu, bērnību Hartmans pavadījis latviski runājošā vidē, apgūstot valodu un vērtības, kuras joprojām uzskata par sev būtiskām. Tām pāri klājas brazīliskā dzīves pieredze, kaut abu kultūru pagānisko tradīciju mantojumā Nelsons saskata daudz kopīgā.
Veidojot ekspozīciju izstādes komanda aktualizē jautājumu – cik lielā mērā mākslinieka dzīves vide un norises ir viņa mākslas valodas tiešs saturs, un cik tā paliek iekšēja, varbūtīga pasaule, uz kuru ved vien topošo gleznu logi.
Bez akadēmiskas izglītības vai formālām zināšanām mākslā, Hartmans jau agrā jaunībā izjutis nemieru, kas ielauzies skaitļu un rasējumu pasaulē mazu, dīvainu figūru izskatā. Pamazām tās iekarojušas visus tukšos laukumus arhitektūras līniju shēmās, līdz izkļuvušas brīvībā – krāsās uz audekla. Pamazām tās pilnveidojušās par daudznozīmīgu tēlu leģioniem, kas barokālos krāsu, kustību, gaismu un ēnu savijumos plūst uz audekliem.
Izstādes kurators Latvijā ir Kultūras biedrība “Radošā pietura” sadarbībā ar Cēsu muzeju, kurš šogad svin 100 gadu jubileju. Izstādes veidotāji ir mākslinieks Aigars Ozoliņš, režisore un dramaturģe Anta Priedīte un komponists Roberts Dinters.
No 7. jūnija līdz 6. jūlijam Cēsu Vecajā alus brūzī būs skatāma multimediālā izstāde “Gaismas atmiņa”. Gleznotājas Līvas Graudiņas un eksperimentālās filmas mākslinieces Katrīnas Martas Riņķes darbos atspoguļota izlaušanās no tumsas un sava iekšējā spēka atgūšana. “Gaismas atmiņa” atklāj gaistošo mirkli – trauslu, tomēr pilnu kustības un spēka. Šis stāvoklis raksturo brīdi, kad notiek prāta atbrīvošana un jaunu skatpunktu meklējumi. Izstādes nosaukums ietver gaismas pētniecību un tās atcerēšanos – gaisma nav tikai fizisks elements, tā kļūst par metaforu, simbolizējot atmiņas mirkļa spēku.
Kādas ir tavas gaismas atmiņas?
Līva Graudiņa ir viena no spilgtākajām latviešu laikmetīgās glezniecības pārstāvēm, kuras darbiem raksturīga Ziemeļeiropas dabas tonalitāte un gaismas sajūta. Māksliniece par pēdējos divos gados tapušo darbu sēriju stāsta: “Gleznās kā tehniski, tā saturiski risinu trauslā sastinguma un mūžīgās mainības mijiedarbību, kur mazākā kustība var izjaukt līdzsvaru, pat iznīcināt iepriekš radīto.” Dabas motīvi kalpo gan kā vizuālas, gan konceptuālas atsauces, atklājot gaismas fenomena nepastāvību caur vieglu, caurspīdīgu eļļas glezniecību un intuitīviem triepieniem. Gleznu ciklā, atsaucoties uz Italo Kalvino filozofisko eseju “Spirāle” (The Spiral, 1965), tiek pētīta dabas elementu semiotika un cilvēka uztveres mehānismi, kas veidojas no personīgās pieredzes un instinktiem.
Mijiedarbībā ar Katrīnas Martas Riņķes analogā kino darbiem izstāde veido taktilu deju starp glezniecības un kustīgā attēla medijiem. Māksliniece stāsta par darba “Dialogs starp ķīmiju un nejaušību” tapšanu: “Ar lukturīti spīdinot gaismu nakts melnā tumsā uz vēl gaismu nesatikušas kino filmiņas un maisot to cauri pāris kilogramiem izlietotu kafijas biezumu, es paļaujos uz nejaušību un intuitīvu laika izjūtu.” Viņa piebilst: “Veidojot filmas uz foto emulsijas, gala rezultāts bieži ir neparedzams – tomēr pamatmateriāli paliek nemainīgi: foto emulsija, tēls un virsma, uz kuras tas tiek projicēts vai izdrukāts.” Šī pieeja savienojas ar izstādes iedvesmas avotu – Kalvino “Spirāli”, kurā aplūkota atkārtošanās, nemitīga tuvošanās idejai, bet nekad ne pilnīgs noslēgums. Spirāle nav haoss – tā iezīmē struktūru, kurā valda kārtība un vienlaikus neparedzamība.
Izstādes telpisko partitūru veido jaunās scenogrāfes Anna Meldera un Paula Graudaka, akcentējot atmiņu gaistošo dabu, gaismas vibrācijas un dabas elementu klātbūtni. Tiek radīta mainīga vide, kurā veidojas daudzslāņains dialogs starp gleznām, kustīgo attēlu, skaņu un skatītāju. Dabas motīvi šeit kļūst par piesātinātu zīmju sistēmu, kas ļauj interpretēt Līvas Graudiņas un Katrīnas Martas Riņķes darbos ietvertos naratīvus un aicina skatītāju piedzīvot gaismas atmiņu kā vizuālu, mitoloģisku un konceptuālu fenomenu.
Izstādes atklāšana – 7. jūnijā plkst. 16:00.
Biogrāfijas
Līva Graudiņa (1985) ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī papildinājusi zināšanas UCA Canterbury (Apvienotā Karaliste) ERASMUS programmas ietvaros. Viņas radošā prakse sakņojas eļļas glezniecībā, pētot gaismas klātbūtni un telpiskās struktūras attēlojumu. Gaisma mākslinieces darbos nav tikai vizuāls motīvs – tā kļūst par notikumu. Dzidrais un nelokāmais rokraksts ienes svaigas vēsmas Latvijas laikmetīgajā kultūras un mākslas kanonā, īpaši abstraktās ainavu glezniecības žanrā. Līva Graudiņa aktīvi darbojas kultūras vidē – kopš 2011. gada veidojusi personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un starptautiski. Viņa ir “Mākslas telpas MALA” izveidotāja un izstāžu kuratore, kā arī pasniedz gleznošanas kursus un privātstundas.
Katrīna Marta Riņķe (1997) ir Latvijā dzimusi, Beļģijā rezidējoša vizuālā māksliniece, kura strādā ar analogo fotogrāfiju, eksperimentālo kino un veido telpiskus darbus. Viņa aktīvi darbojas laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas vidē, kā arī raksta mākslas tekstus. Absolvējusi maģistrantūru vizuālās mākslas nozarē Gentes Tēlotājmākslas akadēmijā, šobrīd piedalās Heritage Lens pētniecības projektā sadarbībā ar ISSP un pēta Valgas ūdens ceļus Vares arhitektūras rezidencē Liquid Landscapes, Igaunijā. Līdzās radošajai darbībai, viņa vada mākslas grāmatu izdevniecību entropy.press kopā ar Latvijā ievērojamiem dizaineriem un aktīvi darbojas biedrības Baltic Analog Lab kino skolā.
Izstādes “Gaismas atmiņa” radošā komanda:
Mākslinieks: Kārlis Kanderovskis
Telpas scenogrāfija: Anna Meldera, Paula Graudaka
Grafiskais dizains: Anna Priede
Izstādes tekstu autore: Estere Artmane
Atbalsta:
Mākslas telpa MALA, PRINTMii, Arctic Paper, Sia JPL, Malduguns, Mūrbūdu sidrs, Very Berry, konditoreja Gardums, Āgenskalna Drukas Meistari, ZINDARI.
Izstāde apskatāma:
Cēsu Vecais alus brūzis, Lenču iela 11, Cēsis
7. jūnijs – 6. jūlijs
Darba laiks:
Ceturtdienās: 12.00–17.00
Piektdienās un sestdienās: 14.00–20.00
Svētdienās: 12.00–17.00
Kontakti:
Līva Graudiņa
Tel.nr. +371 26381263
Katrīna Marta Riņķe
Ceturtdien, 12. jūnijā, plkst. 16.00 notiks Haralda Sīmaņa dzimšanas dienas svinības un izstādes atklāšana Cēsu Centrālajā bibliotēkā.
Savukārt plkst. 18.30 Cēsu Izstāžu namā aicinām ikvienu uz īpašu vakaru — veltītu dziesminiekam, sapņotājam un Cēsu leģendai Haraldam Sīmanim. Pasākums būs dziesmu un atmiņu piepildīts, kurā godināsim Haralda radošo garu un neatkārtojamo mantojumu.
Pēc koncerta sadziedāšanās ar dziesminiekiem. Ja vēlies piedalīties kopīgā muzicēšanā ar savām dziesmām un mūzikas instrumentu, aicinām iepriekš pieteikties, aizpildot anketu šeit. Pieteikšanās līdz 9. jūnijam.
Piedalās: Ilze Grunte, Zane Šmite, Lāsma Vasmane – Mašina, Una Ulme, vokālais ansamblis MELODIA, Ina Aizgale un bērnu vokālais ansamblis HEY, Aivars Lapšāns, grupa Pisang Ambon, Raimonds Mežaks, Rikardions, Kristīne Rozenberga, Toms Ņizins.
Režisore: Guna Rukšāne.
Lai skan dziesmas, kurās turpinās Haralda balss!