Pasākumi
Otrdien, 15. jūlijā, plkst. 19.00 Cēsu pils parka estrādē izskanēs Armanda Birkena skatuves atvadu koncerts.
Koncerts iecerēts kā iemīļotā dziedātāja un dziesmu autora, “Čikāgas piecīšu” ilgadējā dalībnieka – Armanda Birkena atvadas no skatuves.
Armands Birkens ir izcils latviešu dziedātājs, liriskais tenors un komponists, kas 1973. gadā pievienojās leģendārajai grupai “Čikāgas piecīši”. Ar viņa talantīgās balss un muzikālā talanta palīdzību grupa kļuva par vienu no iemīļotākajām latviešu diasporas un Latvijas muzikālajā dzīvē.
Birkens ir radījis vairākas populāras dziesmas, kas ir kļuvušas par latviešu kultūras neatņemamu daļu, tostarp tādus hitus kā “Mūsu mīlestība”, “Par mani, draudziņ, nebēdā”, “Saules diena”, “Roze”, “Dziesma vasarai”, “Līgo dziesma”, un “Lai visa pasaule to redz”. Viņa dziesmas izceļas ar liriskumu un emocionālo dziļumu, kas uzrunā klausītājus visā pasaulē.
1989. gadā Armands Birkens kopā ar “Čikāgas piecīšiem” uzstājās vienā no visvairāk apmeklētajiem koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē, kurā pulcējās ap 100 000 klausītāju. Šis notikums bija ne tikai muzikāli svarīgs, bet arī simbolizēja Latvijas atmodu un tautas vienotību. Pēc šī koncertu viņš regulāri turpināja uzstāties Latvijā, kļūstot par iecienītu dziedātāju gan Latvijas, gan diasporas klausītāju vidū.
Armands Birkens ir kļuvis par neatņemamu latviešu mūzikas pasaules simbolu, un viņa balss un radītās dziesmas turpina iedvesmot jaunas klausītāju paaudzes.
Koncertā piedalīsies ilgadējā “Čikāgas piecīšu” dalībniece Lorija Vuda Cinkusa, no Čikāgas īpaši uz šiem koncertiem ieradīsies Janīna Ankipāne un ilggadējais grupas ģitārists Alnis Cers.
Koncertu papildinās dažādi muzikāli pārsteigumi un viesi – Māris Muktupāvels vai Rolands Zelčs, Ivars Cinkuss, vīru koris Gaudeamus, Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” un citi.
Ceturtdien, 17. jūlijā, plkst. 19.00 Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē notiks Gustava Kalēja un draugu koncerts “Paldies, Cēsis!”.
Pašā vasaras kulminācijā, 18. un 19. jūlijā, ikvienu aicinām uz Cēsīm un būt daļai no spilgtiem, radošiem un iedvesmojošiem svētkiem – “Cēsis 819”. Esot Latvijas kultūras galvaspilsētas godā, Cēsis uzmirdzēs kā zvaigzne, aicinot to darīt arī tās iedzīvotājiem un viesiem ar vadmotīvu – “Esi zvaigne!”.
Piektdien, 18. jūlijā, ieskandināsim svētkus ar vairākiem krāšņiem notikumiem. Pilsētas centrā notiks tradicionālais svētku gājiens, kurā pārstāvētas būs Cēsu novada iestādes un uzņēmumi, ģimenes, kā arī citas kopienas un kolektīvi. Gājiens būs svētku simboliskā atklāšana, un tā noslēgumā Pils parkā plānota svinīga pasākuma daļa un koncerti. Aicinām ikvienu piedalīties gājienā, padomājot par vizuāli radošu tēlu, kas atbilst svētku tematikai, un izmantot dabai draudzīgus materiālus.
Pieteikšanās gājienam līdz 7. jūlijam ŠEIT.
Vakara turpinājumā Pils parkā norisināsies pērn iesāktā tradīcija – sadziedāšanās ar svētku kori. Šogad dziedāsim kopā ar solistiem: Rihardu Sauli, Martu Ritovu un Gunitu Bārdu. Kora diriģente – Marika Slotina-Brante, savukārt muzikālais vadītājs – Emīls Zilberts. Sadziedāšanās koncerts 18. jūlijā sāksies plkst. 22.30.
Ikviens dziedātgribētājs aicināts pieteikties korim līdz 10. jūlijam, aizpildot anketu ŠEIT.
Svētku galvenā diena, 19. jūlijs, būs piepildīta ar notikumiem un aktivitātēm visām paaudzēm un gaumēm. No rīta pilsētas centrā valdīs rosība amatnieku un mājražotāju tirdziņā, parkos būs aktivitātes, koncerti un radošās darbnīcas. Savukārt vakara kulminācijā Pils parkā – lielkoncerts un zaļumballe, ļaujot svētku sajūtai turpināties vēl ilgi pēc saulrieta.
Pilnu svētku programmu un informāciju par pieteikšanos tirdziņiem plānots izziņot jūnijā!
Aicinām iemirdzēties un svinēt kopā – Cēsis 819 – Esi zvaigzne!
Jānis Ozoliņš, klavieres
Grupa SIGMA: Jānis Ozoliņš (balss, taustiņi), Kaspars Lastovskis (bass) un Uģis Eihvalds (sitamie instrumenti)
Vidzemes kameroķestra stīgu un pūšaminstrumentu grupa
Koncerta pirmajā daļā izskanēs Filipa Glāsa klaviermūzikas pērles no dažādiem cikliem: I un II etīžu grāmatas, mūzikas filmai “Stundas”, kā arī meditatīvie klavierdarbi “Opening” un “Mad Rush”.
Jānis Ozoliņš ir pazīstams ne vien kā komponists un grupas Sigma līderis, bet arī aizrautīgs Filipa Glāsa klaviermūzikas interpretētājs. 2017. gadā ar Glās jubilejai veltīto koncertprogrammu “Astoņdesmit” viņš apceļoja Latvijas koncertzāles, iepazīstinot publiku ar nozīmīgākajiem amerikāņu komponista klavierdarbiem. Šī būs viņa atgriešanās pie Glāsa klaviermūzikas.
Koncerta otrajā daļā izskanēs grupas Sigma mūzika no visiem trim atzinību guvušajiem studijas albumiem kopā ar Vidzemes kamerorķestri Andra Veismaņa vadībā.
Kā atzinis Uldis Rudaks, “Sigma pavisam noteikti ir viena no interesantākajām parādībām mūsdienu latviešu mūzikā, tā ieņem to vietu, ko pasaulē Rūfuss Veinraits, Patriks Vulfs un Perfume Genius, kurus arī drīzāk var dēvēt par parādībām, nevis vienkārši mūziķu profesijas pārstāvjiem.” Dace Volfa, rakstot par Sigmas trešo albumu “Ostinācijas”, uzsvērusi: “Šie trīs mūziķi arvien brīvāk peld pašu izdomātajā skaņu un dzejas ezerā, liekot malā stāvošajiem brīnīties, kā tas vispār iespējams.”
Tērpu māksliniece: Elīna Pērkone
Gaismu mākslinieks: Reinis Zalte
Skaņu režija: Haralds Stenclavs
Producente: Inese Kuka
Mecosoprāns Elīna GARANČA
Pianists Matiass ŠULCS (Matthias SCHULZ)
Viena no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīna Garanča viesosies Cēsīs ar īpašu solokoncerta programmu “Veltījums”, kurā māksliniece atgriežas pie savām saknēm un uzsver pašu būtiskāko – pateicību un mīlestības veltījumu savai mammai, vokālajai pedagoģei Anitai Garančai, kā arī visai Latvijai, savai dzimtenei, kur ir uzaugusi un izglītojusies.
Iecerētā koncertprogramma ir kārdinoša, krāsaina un daudzveidīga. Ar līdzīgu programmu Elīna guva milzīgus panākumus Zalcburgas festivālā 2024. gada vasarā. Līdztekus Roberta Šūmaņa, Anrī Diparka un Gustava Mālera pasaulslaveniem skaņdarbiem liktas Jāzepa Vītola, Jāzepa Mediņa, Jāņa Mediņa un Alfrēda Kalniņa solodziesmas. Un dziedātājas skatuves partneris būs pianists un mūzikas administrators Matiass Šulcs – lielisks un pieredzējis mūziķis ar grādu arī politekonomijā, vairākus gadus bijis Berlīnes Valsts operas intendants, no nākamās sezonas Cīrihes operas intendants.
Roberta Šūmaņa “Sievietes mīla un dzīve” Elīnai ir īpaši tuva sirdij. Viņas mamma, arī mecosoprāns, bieži dziedājusi šo ciklu. Tas ir komponista tā sauktā “dziesmu gada” auglis. Runa ir par 1840. gadu, kad top neticams daudzums Šūmaņa vokālās mākslas paraugu līdztekus ar fināla cīņu par iemīļotās Klāras roku, un galu galā Šūmanis uzvar Klāras tēva sīvo pretestību, jūlija beigās viņš liek punktu ciklam “Sievietes mīla un dzīve”, un septembra sākumā Roberts ar Klāru iet pie altāra. Šajā astoņu dziesmu ciklā paveras jaunas sievietes ilgošanās, sirds noslēpumi, mīlestības triumfs un cikla beidzamajā dziesmā spēja noskaņas maiņa, jo mūsu priekšā ir sieva, kuras dzīvesbiedrs devies mūžībā, – šis ir ģeniāli uzburts, psiholoģiski smalks sievietes portrets.
Pēc Šūmaņa Elīnas programmā liktas piecas Anrī Diparka dziesmas. Brīnum apdāvinātais Sezāra Franka audzēknis Diparks, pēc paša teiktā, rakstīja mūziku saviem nedaudzajiem draugiem un negaidīja plašākas publikas aplausus: “Tas ir mans kodols, manas sirds dzīles, un mana pateicība tiem, kas to uztver. Mana dvēsele tiecas pie viņu dvēselēm, viss cits man ir vienaldzīgs.” Diparks pārstāja radīt mūziku 36 gadu vecumā, palika ģimene un aizraušanās ar literatūru un gleznošanu; ap gadsimtu miju Diparks sāka zaudēt redzi, viņš iznīcināja vēl labu tiesu savu opusu un lūgšanās un pazemīgā ticībā nodzīvoja līdz 85 gadu vecumam. No Diparka komponētā palicis maz, bet katra saglabājusies takts ir ģēnija gaismas apmirdzēta.
Koncerta otrās daļas sākumā klausīsimies kādas no Gustava Mālera “Rikerta dziesmām”, un īpaši gaidīta būs latviešu komponistu solodziesmu izlase: te Jāzepa Mediņa šedevrs “Sapņojums”, divas Alfrēda Kalniņa pērles “Līst klusi” un “Sapņu tālumā”, arī Jānis Mediņš un noslēgumā Jāzeps Vītols.
Mūsu šī izdevuma tēma ir Micēlija tīkls, jo mēs – Terra, zeme – esam pazemes tīkls, kas savieno augus un sēnes, veidojot savstarpējas attiecības, kurās tie cits no cita ir atkarīgi barības vielu apmaiņā.
Mēs vēlamies šo principu atspoguļot arī mūsu kopienā – tā, lai mēs viens uz otru paļautos, lai kopīgi radītu pieredzi, iedvesmu, cieņu, būdami savstarpēji saistīti, taču vienlaikus dzīvojot savu mākslu. Kultūra ir viss, kas ieskauj mūsu autentiskumu, kad tam tiek dota platforma izpaust brīvību un iztēli.
Mēs vēlamies parādīt un pierādīt, ka arī “pazeme” jeb pagrīde ir kultūras apsēstība – nozīmīga mūsu dzīves un mākslinieciskās izpausmes daļa.
Tāds ir mūsu festivāls Skujenē.
Vairāk informācijas šeit.
Cēsis Latvijas Kultūras galvaspilsēta 2025 ietvaros Cēsu Mazais teātris kopā ar kultūras biedrību “Radošā pietura” aicina 25. un 26. jūlijā uz pirmo vasaras pasākumu “DIONĪSIJAS” Radoši teatrāla nedēļas nogale Kalna Paltēs.
Sengrieķu rituāli par godu Dionīsam var tikt uzskatīti par teātra pirmatnējo izpausmi visās tā formās. Aktierspēle, dziesmas, literatūra un deja satiksies arī mūsu rīkotajā radoši teatrālajā nedēļas nogalē. Mūsu Dionīsijas rituāli būs baudāmi trīs daļās un ievedīs ikvienu, mazu un lielu, brīvdabas teatrālos svētkos.
Programmā: Literārie lasījumi. Mūzika. Bērnu rīta teātris un radošā darbnīca. Deja. Vakarēšana. Dziesmas un draugu čalas. Nedaudz grils, pipari, vīns un rozīnes.
Piedalīsies jaunie literāti no RTU Liepājas rakstniecības maģistrantūras, Agnese Jēkabsone (Liepājas teātris), Cēsu Mazā teātra izrāde “Figūras”, Laikmetīgā dejas izrāde un noslēgsim ar Latvian Bluzz band.
Biļešu veidi un cenas:
– 2 vakaru biļete – 45 €
– Biļete uz atsevišķu vakara pasākumu – standarta cena 25 €, studentiem un pensionāriem – 18 €
– Biļete uz izrādi “Figūras” 26. jūlijā, 11:00 – standarta cena 25 €, studentiem un pensionāriem – 18 €, ģimenēm, iegādājoties 4+ biļetes, – 18 €
– ANTA PRIEDĪTE ( horeogrāfs, režisore) ar fragmentiem no sava darba “REPERTUĀRS PAGĀJUŠAI SEZONAI”
Lielākā daļa no mums ir bijuši teātra skatītāji, pārdzīvojuši, aplaudējuši, kritizējuši. Šis ir režisora teksts par teātri un tā tapšanu no otras puses – no mēģinājumu, neveiksmju un nekad neparedzamā iznākuma puses. No dienesta ieejas puses. Teātris, kas mīt tikai grimētavās, kulisēs, pierakstos uz izrāžu eksemplāru malām un mirklī, kas nekad neatkārtosies. Tas paiet un paliek tikai klātbijušo atmiņā.
– AGNESE JĒKABSONE (Liepājs teātra aktrise) ar brāli UĢI JĒKABSONU ar savu koncertprogrammu “STĀSTI MŪZIKAS VALODĀ”
Skanēs Agneses bērnības dziesmas, dziesmas no izrādēm un dziesmas, kas ietekmējušas Agnesi un stāsti par to, kāds ceļš bijis līdz lielajai skatuvei.
– CĒSU MAZĀ TEĀTRA IZRĀDE “FIGŪRAS”
Vizuāli skanīga, figurāli figūrīga izrāde ar triku elementiem.
Vai saule ir aplis? Vai egle ir trīsstūris? Vai māja ir kvadrāts? Vai varbūt viss ir pavisam otrādi? Varbūt debesis ir jūra, un jūra ir debesis? Varbūt horizonts ir līnija, pa kuru var pārvietoties un satikt sauli, kas riet jūrā? Vai divi cilvēki var uzbūvēt pasauli pasaulē? Ja Tev patīk no kaut kā uzbūvēt kaut ko, tad nāc uz izrādi un iesaisties pasaules būvēšanā!
Izrāde 2+
Režisore – Liena Šmukste
Mūzika un dziesmas – Mikus Frišfelds
Scenogrāfija un kostīmi – Berta Vilipsone
Aktieri – Sandija Dovgāne un Artis Jančevskis
Producente – Ilze Liepa
Pēc izrādes darbnīca, kurā varēs izgatavot savu mīļāko figūru.
– RTU LIEPĀJAS RAKSTNIECĪBAS MAĢISTRANTŪRAS STUDENTU DARBU FRAGMENTU LASĪJUMI
– LAIKMETĪGĀS DEJAS IZRĀDE “TAS, KAS NAV DARĪTS NOPIETNI”
Izrāde pievēršas sarežģītajai agresijas tēmai un tās ietekmei uz cilvēka ķermeni, balstoties uz autores novērojumiem par viņas pašas emocijām, īpaši dusmām un agresiju. Ar kustību palīdzību skatītājs tiek iepazīstināts ar cilvēka emociju pasauli, parādot dusmu un agresijas izpausmju daudzveidību. Izrāde pievēršas arī pasīvajai agresijai un tās slēptajām izpausmes formām, uzsverot emociju apzināšanos un to konstruktīvas izmantošanas nozīmi.
Horeogrāfe: Anastasija Čornaja
Dejotāji: Mārtiņš Aržanovskis, Lelde Beāte Kuzņecova, Artūrs Nīgalis, Sintija Skrabe
Komponists: Otto Auniņš
Gaismu mākslinieks: Dainis Sumišķis
Producente: Elza Strazdiņa
Skaņotājs: Uģis Jansons
– LATVIAN BLUZZ BAND ORGAN TRIO
Jānis “Bux” Bukovskis guit, vocal.
Artis Ločmelis hammond organ.
Rolands Saulietis drums, vocal
Pasākuma rīkotājs Cēsu Mazais teātris kopā ar kultūras biedrību “Radošā pietura”
Vecpiebalgas vasaras pilnbriedā, jūlija beigās, kad pļavas vēl smaržo pēc siena un romantikas, bet sētās grezni zied rozes, aicinām uz svētkiem “Vecpiebalga atver durvis”. Šīs vasaras svētku vadmotīvs ir “Prāts un luste”.
Trīs svētku dienās piedāvāsim iepazīt Piebalgas kultūrtelpas tradicionālās vērtības, baudīt koncertus un balles. Kutlūrvēsturiskā konferencē “Piebalgas prāts” aicinām noskaidrot, kas bija vecpiebaldzēna prāta kaldinātāji, kādi bijuši izglītības ceļi un ko sasnieguši ļaudis senāk.
Divriteņu izbraucienā ikviens aicināts atklāt skolmeistaru eleganci, bet tirgus kā allaž rosīgs un bagāts. Mazajās Kalniņa dienās dziesmas sirdij un līdzi dziedāšanai, bet svētdiena lai pieder piemiņai un atcerei! Nāc un piedzīvo Vecpiebalgas košo vasaru!
Roberts BALANAS – elektriskā vijole
ĪLINGAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS (mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Džons GIBONSS)
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Tomēr”, meiteņu koris Volante (koru mākslinieciskais vadītājs – Patriks Kārlis Stepe)
Māris Jansons- šefpavārs, gardēdis
PROGRAMMĀ:
ANDŽELA LUKA (Angela Luq)
“ Machina Humana” Koncerts elektriskajai vijolei un orķestrim (2025, Latvijas pirmatskaņojums)
LAURA ROSI (Laura Rossi, 1975)
“Ada Īlingā” | Ada in Ealing bērnu korim un orķestrim (2022, Latvijas pirmatskaņojums)
MALKOLMS ARNOLDS (Malcolm Arnold, 1921-2006)
Lielais gastronomiskais koncerts gardēdim, viesmīlim, ēdienam un orķestrim op. 76 | Grand Concerto Gastronomique for Eater, Waiter, Food, and Orchestra op. 76 (1961, Latvijas pirmatskaņojums).
Jau trešo reizi Cēsīs viesosies Īlingas simfoniskais orķestris no Londonas, kurš šoreiz līdzi atvedīs trīs vēl līdz šim Latvijā nedzirdētus darbus. Spāņu jaunā komponiste Andžela Luka īpaši orķestrim un latviešu vijolniekam Robertam Balanas rada jaunu koncertu elektriskajai vijolei un orķestrim, kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvo maijā. Anglijā dzīvojošās filmu komponistes Lauras Rosi darbs “Ada Īlingā” ar bērnu autora Maikla Rosena tekstiem tapis par godu Īlingas simfoniskā orķestra simtgadei un iedvesmojies no izcilās 19. gadsimta matemātiķes (un dzejnieka lorda Bairona meitas; viņa uzskatāma arī par pirmo programmētāju vēsturē) Adas Lavleisas personības. Cēsu mākslas festivālā opuss izskanēs kopā ar Cēsu novada apvienotā kora balsīm. Savukārt pagājušā gadsimtā tapušo britu komponista Malkolma Arnolda Lielo gastronomisko koncertu 2021. gadā ieskaņojis Liepājas Simfoniskais orķestris, bet Cēsu mākslas festivālā tas piedzīvos pirmo satikšanos ar Latvijas klausītājiem Cēsu pils parka estrādē.