Šovasar, 2. augustā, Cēsīs pirmo reizi notiks sporta festivāls, kas apvienos plašu sporta veidu klāstu, aizraujošas aktivitātes un sacensības dažādām vecuma un meistarības grupām. Visas dienas garumā dažādās pilsētas vietās notiks turnīri, paraugdemonstrējumi un sportiskas aktivitātes visai ģimenei.

Festivāla programma:

GHETTO futbols Pils parka laukumā pie dīķa.
Reģistrācija no plkst. 11.00, sacensības no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00.
Vecuma grupas: U12, U14, U16, sievietes, OPEN (17+).
Nolikums šeit.

GHETTO basketbols Vienības laukumā.
Reģistrācija no plkst. 11.00, sacensības no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00.
Vecuma grupas: U12, U14, U16, sievietes, OPEN (17+).
Nolikums šeit.

Florbols ar FK “Lekrings” Cēsu pilsētas stadionā.
Reģistrācija no plkst. 10.00, sacensības no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00.
Nolikums šeit.

Pludmales volejbols ar sporta klubu “IVI” Cēsu pilsētas stadionā.
Dienas turnīra sākums plkst. 10.00.
Nakts turnīra sākums plkst. 21.00.
Nolikums šeit.

Skrējiens “4 gadalaiki” ar sporta klubu “Ašais” Cēsu pilsētas stadionā.
Starts plkst. 11.00, noslēgums ap plkst. 13.00.
Nolikums šeit.

Dynami:t Jam ar Cēsu novada Jauniešu domi Cēsu skeitparkā.
Skateboard un Scooter sacensības amatieru, pro un meiteņu grupās.
Reģistrācija no plkst. 12.00, starts plkst. 13.00.
Nolikums šeit.

Zolīte un šahs Maija parkā.
Zolīte no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00, reģistrācija no plkst. 10.00.
Nolikums šeit.
Šahs no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, reģistrācija no plkst. 11.00.
Nolikums šeit.

Novuss “CATĀ”, Jāņa porukā ielā 8.
No plkst. 10.00, reģistrācija no 9.00 līdz 9.30.
Nolikums šeit.

Lāzeršaušana Vienības laukumā.

Golfa apmācības “Āriņos”, Vaives pagastā, Cēsu novadā.
Iespēja apgūt golfa pamatus un izmēģināt spēli profesionāļu vadībā.

Stafetes bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem.

Festivāla laikā būs iespēja apmeklēt Cēsu sporta skolas informatīvās teltis, un iegūt plašāku informāciju par sportošanas iespējām Cēsu novadā.

Sporta festivāls norisinās sadarbībā ar organizācijām: Ghetto Games, sporta klubu “IVI”, FK “Lekrings”, sporta klubu “Ašais”, Cēsu novada Jauniešu domi un Cēsu novada sporta skolu.

Norises vietu karte šeit.

Aicinām sekot līdzi aktualitātēm par pasākumu norisi, sacensību nolikumiem un citai papildinformācijai! 

Š.g. 2. augustā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru rīko jau otro Vislatvijas audēju saietu “Vēveru diena Vēveros”. Svētkos aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi veidotu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents, kas vēlas saistoši pavadīt laiku autentiskā vidē, izzinot senās amata prasmes un noslēpumus.

Pasākuma programmā būs tādi referāti kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītājas Dr.hist. Aijas Jansones “Galdauti Latvijas kultūras vēsturē”, Lielvārdes amatnieku brālības valdes priekšsēdētājas Edītes Kuzmanes “Latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšana – Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta jaunā vērtība”, Tartu universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijas Tautas amatniecības programmas direktores Aves Matsinas “Pārskats par igauņu vēsturiskajiem audumiem”, kā arī TLMS “Dzilna” vadītājas Baibas Vaivares stāsts “Kā iedvesmot aust”.

Tiks piedāvāts plašs un daudzveidīgs meistarklašu un radošo darbnīcu klāsts -“Rakstu raksti dabā” kopā ar Piebalgas amatnieci Inesi Īris Liepiņu, Piebalgas kulinārā mantojuma recepšu izzināšana, rudzu maizes cepšana, Darba un kultūras centra “Līdumnieki” digitālās stelles – saruna ar biedrības dalībniekiem, Igaunijas studijas IIDA paraugdemonstrējumus vadīs Eva Līsa Krīsa, sviesta kulšana būs kopā ar Piebalgas amatniekiem. Piebalgas vīru mežģītās jostas, rakstainās audenes un ziedenes demonstrēs nodibinājuma “Lielvārdes Jostu audēji” dalībnieki. Audēju meistarstiķus “Radošā aušana” demonstrēs un augu gobelēnu aušanu ierādīs Drabešu biedrība “KasTe”, prasmēs vērpšanā ar ratiņu un vārpstiņu dalīsies amatniece Ligita Hļiboiko, lupatu deķu aušanu ierādīs Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja audēja Ilze Kešāne.

Ikviens tiks aicināts piedalīties spēlē “Etnogrāfisko brunču rakstu atpazīšana”.

Virolvēveru šķūnī būs apskatāma Piebalgas audēju izstāde “Linu galdauta stāsts”.

Būs Latvijas kultūrvēsturisko zemju audēju kopu īpašie stāsti, meistardarbu izrādīšana un sadziedāšanās ar jaukto kori “Jaunpiebalga”, kā arī koncerts “Muzikālā žigošana” kopā ar Viļānu kapelu “Bumburneicys”.

Bērni aicināti uz radošajām darbnīcām “Skroderīši, vēverīši” kopā ar muzejpedagoģi Ievu Bērziņu.

Visu dienu būs Tirgus placis – lietas aušanai, tautas lietišķās mākslas darinājumi, Piebalgas mājražotāju pārtika.
Jau izsenis Piebalgā zemnieki labākai iztikšanai apguvuši vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu dreijāšanu un ar savu prasmi bijuši slaveni tuvos un tālos novados. Īpaši augstas aušanas prasmes attīstījuši Piebalgas audēji, kuru dzīves vide redzama “Vēveros”, tur ir aplūkojama gan plaša linu apstrādes priekšmetu ekspozīcija, gan audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti.

Aušana ir viena no senākajām tautas lietišķās mākslas nozarēm visā pasaulē. Bagātīgas ziņas par gadsimtos pārmantotām audumu darināšanas tradīcijām saglabājušās tautas atmiņā, mitoloģijā, tautasdziesmās, kā arī 19. gadsimta audēju rakstu grāmatās, etnogrāfiskajos tērpos, segās un audumos. Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kas koncentrējas vairāk nekā 100 lietišķās mākslas studijās, domu biedru pulciņos un kopās, kas ir gatavas dalīties pieredzē un var iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes, turpinot tradīcijas.

Visas Latvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros” tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, to finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība.

27. jūlijā plkst. 17.00 Cēsu Pils parkā Cēsu teātris savus skatītājus iepriecinās ar košu pirmizrādi “VASARAS MISIJA – SIRDSDĀMU OPIM!” 
Tas būs dzīvespriecīgs, muzikāls mūsdienu stāsts, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa stāstiem “Īsa pamācība mīlēšanā” un “Brīnumzālīte”. Nav jau noslēpums, ka Latvijā, un ne tikai, palielinās vientuļo cilvēku loks, kuriem arvien grūtāk iepazīties un sameklēt sev sirdsdraugu mūža nogalei.  
Cēsu teātris izspēlēs mūsdienu situācijas, kurām iedvesmu rīcībai dod klasiķa padomi! Te vasaras misiju – sameklēt opim Jānim, vientuļniekam, sirdsdraudzeni – stratēģiski virzīs jauniešu bariņš, bet palīdzēs draugi. Un savos meklējumos opis sastaps vairākas efektīgas dāmas… Kā risināsies krāsainie notikumi dažādās vietās, lai Jānis sastaptu savu “otru pusīti”, tas jāredz pašiem!  
Titullomā – Guntars Norbuts. Situācijas izdziedās un izdzīvos plašais, atraktīvais Cēsu teātra aktieru sastāvs: Jānis Gabrāns, Inese Romka, Miks Gustavs Lukstiņš, Karlīna Romka, Eduards Ozoliņš-Vīksne, Mellene Auziņa, Marta Krēmere, Daniela Ozoliņa, Zinta Būda, Vēsma Lukstiņa, Ilze Jansone, Iveta Gabrāne, Karlīna Kārkliņa, Andis Ozoliņš-Vīksne, Iveta Daiga, Dace Lezdiņa, Kārlis Dambis, Laila Sproģe, Dzintra Dambe, Laine Zālīte, Lauma Daugiša, Gatis Gabrāns, Inuta Briede, Gusts Daugišs, Normunds Bērziņš, Jana Kļaviņa, Jānis Bite, Elīza Sproģe, Kristers Začs. 
Izrādē skanēs sirsnīgas un iemīļotas līdzdziedamas Raimonda Paula dziesmas ar R. Blaumaņa, E. Veidenbauma, J. Petera un I. Ziedoņa dzeju. 
Režisore – Edīte Siļķēna, muzikālais vadītājs – Juris Krūze, scenogrāfiju un tērpus radījusi Aija Treimane, kustību konsultante – Rita Lūriņa un režisora asistents – Kristers Začs.

Vecpiebalgas vasaras pilnbriedā, kad pļavās vēl smaržo pēc siena un romantikas, bet sētās grezni zied rozes, aicinām uz svētkiem “Vecpiebalga atver durvis” 25.- 27. jūlijs.  Šīs vasaras vadmotīvs ir “Prāts un luste”. Trīs svētku dienās piedāvājam iepazīt Piebalgas kultūrtelpas tradicionālās vērtības, baudīt koncertus un balles.  Nāc un piedzīvo Vecpiebalgas košo vasaru! 

Viens no iecienītākajiem svētku pasākumiem ir tradicionālās Mazās Kalniņa dienas Vecpiebalgas muižas parkā Inešos, kas notiks 26. jūlijā.

1. daļā izskanēs literāri muzikāls cikls “Likteņzīmes”, kas apzināti izvēlēts ar īpaši spēcinošu programmu, kurā skanēs Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem. Dzīvē šīs personības vienoja īstas draudzības saites. Viņu radītais kopdarbs ir kā vēstījums nākamajām paaudzēm, apliecinot cilvēcisko pamatvērtību spēku cauri laikiem. Koncertā šīs sajūtas skatītājiem nodos Artūrs Skrastiņš, Marts Kristiāns Kalniņš, Līva Kalniņa un Kristiāna Stirāne.

2. daļā grupas “Autobuss debesīs” izpildījumā skanēs visiem pazīstamās, mīļās, līdzi dziedamās un dejojamās Imanta Kalniņa dziesmas.

3. daļā viesosies DJ DidzisKO ar aizraujošu mūziku visiem vecumiem.

Tas ir ne tikai tradīciju un visiem tik mīļās mūzikas baudījums, bet arī priecīgas satikšanās, relaksējoša pastaiga pa muižas parku baudot kafejnīcas “Pils” piedāvātos labumus, iespēja iegriezties “Piebalgas Porcelāna galerijā”, “Gardenia Eco” sveču mājā, bišu produktu kosmētikas ražotnē “Apimi”, apmeklēt Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” atvērto krājumu. Plkst. 16.00 fotoizstādes “Piebaldzēns” atkašana un radošās aktivitātes ģimenēm pie jauniešu centra. 

Ieejas biļetes iepriekšpārdošanā www.bilesuparadize.lv – 15 EUR, pasākuma dienā un norises vietā pirms koncerta – 20 EUR.
Bērniem līdz 7 gadiem ieeja bez maksas.

Roberts BALANAS – elektriskā vijole

ĪLINGAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS (mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Džons GIBONSS)

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Tomēr”, meiteņu koris Volante (koru mākslinieciskais vadītājs – Patriks Kārlis Stepe)

Māris Jansons- šefpavārs, gardēdis

PROGRAMMĀ:

ANDŽELA LUKA (Angela Luq)

“ Machina Humana” Koncerts elektriskajai vijolei un orķestrim (2025, Latvijas pirmatskaņojums)

LAURA ROSI (Laura Rossi, 1975)

“Ada Īlingā” | Ada in Ealing  bērnu korim un orķestrim (2022, Latvijas pirmatskaņojums)

MALKOLMS ARNOLDS (Malcolm Arnold, 1921-2006)

Lielais gastronomiskais koncerts gardēdim, viesmīlim, ēdienam un orķestrim op. 76 | Grand Concerto Gastronomique for Eater, Waiter, Food, and Orchestra op. 76 (1961, Latvijas pirmatskaņojums).

Jau trešo reizi Cēsīs viesosies Īlingas simfoniskais orķestris no Londonas, kurš šoreiz līdzi atvedīs trīs vēl līdz šim Latvijā nedzirdētus darbus. Spāņu jaunā komponiste Andžela Luka īpaši orķestrim un latviešu vijolniekam Robertam Balanas rada jaunu koncertu elektriskajai vijolei un orķestrim, kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvo maijā. Anglijā dzīvojošās filmu komponistes Lauras Rosi darbs “Ada Īlingā” ar bērnu autora Maikla Rosena tekstiem tapis par godu Īlingas simfoniskā orķestra simtgadei un iedvesmojies no izcilās 19. gadsimta matemātiķes (un dzejnieka lorda Bairona meitas; viņa uzskatāma arī par pirmo programmētāju vēsturē) Adas Lavleisas personības. Cēsu mākslas festivālā opuss izskanēs kopā ar Cēsu novada apvienotā kora balsīm. Savukārt pagājušā gadsimtā tapušo britu komponista Malkolma Arnolda Lielo gastronomisko koncertu 2021. gadā ieskaņojis Liepājas Simfoniskais orķestris, bet Cēsu mākslas festivālā tas piedzīvos pirmo satikšanos ar Latvijas klausītājiem Cēsu pils parka estrādē.

Vecpiebalgas vasaras pilnbriedā, jūlija beigās, kad pļavas vēl smaržo pēc siena un romantikas, bet sētās grezni zied rozes, aicinām uz svētkiem “Vecpiebalga atver durvis”. Šīs vasaras svētku vadmotīvs ir “Prāts un luste”.

Trīs svētku dienās piedāvāsim iepazīt Piebalgas kultūrtelpas tradicionālās vērtības, baudīt koncertus un balles. Kutlūrvēsturiskā konferencē “Piebalgas prāts” aicinām noskaidrot, kas bija vecpiebaldzēna prāta kaldinātāji, kādi bijuši izglītības ceļi un ko sasnieguši ļaudis  senāk.

Divriteņu izbraucienā ikviens aicināts atklāt skolmeistaru eleganci, bet tirgus kā allaž rosīgs un bagāts. Mazajās Kalniņa dienās dziesmas sirdij un līdzi dziedāšanai, bet svētdiena lai pieder piemiņai un atcerei! Nāc un piedzīvo Vecpiebalgas košo vasaru! 

Mūsu šī izdevuma tēma ir Micēlija tīkls, jo mēs – Terra, zeme – esam pazemes tīkls, kas savieno augus un sēnes, veidojot savstarpējas attiecības, kurās tie cits no cita ir atkarīgi barības vielu apmaiņā.

Mēs vēlamies šo principu atspoguļot arī mūsu kopienā – tā, lai mēs viens uz otru paļautos, lai kopīgi radītu pieredzi, iedvesmu, cieņu, būdami savstarpēji saistīti, taču vienlaikus dzīvojot savu mākslu. Kultūra ir viss, kas ieskauj mūsu autentiskumu, kad tam tiek dota platforma izpaust brīvību un iztēli.

Mēs vēlamies parādīt un pierādīt, ka arī “pazeme” jeb pagrīde ir kultūras apsēstība – nozīmīga mūsu dzīves un mākslinieciskās izpausmes daļa.

Tāds ir mūsu festivāls Skujenē.
Vairāk informācijas šeit.