Pasākumu arhīvs
“Papīrfabrikas Festivāls ” ir harmoniska dzīvesstila festivāls, kas notiks 2025. gada 16. augustā Līgatnes papīrfabrikas plašajā pagalmā, šis jau būs ceturtais festivāls.
Festivāls aicina no mūsdienu straujā ritma pāriet uz rāmāku, nesteidzīgāku un apzinātāku būšanu. Iedvesmoties harmoniskām attiecībām pašiem ar sevi, apkārtējiem un dabu, apgūt jaunas prasmes un atklāt talantus, satikt līdzīgi domājošos un pašiem sevi.
Pasākuma apmeklētāji ir aicināti arī baudīt kvalitatīvu un daudzveidīgu ēdienu, kas radīts no mājražotāju un zemnieku produkcijas, kā arī piedalīties unikāla koncepta “Garā galda svinībās”, ko rīko šefpavārs Ēriks Dreibants un zaļo Michelin zvaigzni ieguvušais restorāns “Pavāru Māja”. Tāpat arī festivālu bagātinās plašs tirgus, kurā savu produkciju piedāvās mājražotāji un amatnieki.
Programma
KONCERTI
11:00 Vārtu atvēršana
11:30–12:30 Muzikālās brokastis pļavā ar akordeonistu Kasparu Gulbi
(Paņem līdzi sedziņu un kādu gardumu – baudīsim vēlo rītu mūzikas pavadībā!)
13:00–13:20 Līgatnes pūtēju ansamblis
15:00–16:00 Reinis Jaunais ar grupu, koncertprogramma NEST
18:00–19:00 Rihards Zaļupe, koncertprogramma APKĀRT PASAULEI caurvīsies ar tuksnešu, kalnu un ūdens ritmiem, kā arī tiks radīta īpaša vide ar Riharda Zaļupes vokālu un plašo situminstrumentu klāstu
19:30–21:00 Vakara noskaņu mūzika – Ilze Riceva un Inese Kozuliņa
SARUNAS uz skatuves
13:20–13:30 FESTIVĀLA ATKLĀŠANA Edgars Ricevs
13:30–15:00 Diskusija: “Dzīve tīrā vidē – ar vai bez vēja turbīnām”
16:00–17:30 Diskusija: “Zaļais stāsts – kādu Latviju mēs rādam pasaulei”
GARĀ GALDA SVINĪBAS
15:00–18:00 – Pavāru māja aicina uz 6 kārtu pusdienām Tikai ar iepriekš iegādātām biļetēm: pavarumaja.lv
IZSTĀDES/ EKSKURSIJA/BIBLIOTĒKA 11:00–18:00
Līgatnes papīrfabrikas administrācijas ēkas apskate (Dzīvā rinda, ēkā vienlaikus – līdz 30 cilvēkiem. Ziedojums: 5 EUR)
Akvarelistu plenērs un izstāde
Latvijas mākslas akadēmijas metāla dizaina studentu un pasniedzēju mākslas daba radīšana papīrfabrikas vidē
Izglābto grāmatu bibliotēka
RADOŠĀS DARBNĪCAS bērniem un pieaugušajiem 11:00–18:00
TIRGUS Mājražotāji un amatnieki 11:00–19:00
KAFEJNĪCAS 11:00–19:00
Plašāka informācija ŠEIT.
Koncertuzvedums MĀLS jau šajā nedēļas nogalē Cēsu Pils parkā
Šajā nedēļas nogalē, 16. un 17. augustā plkst. 22.00 Cēsu Pils parkā norisināsies multimediāls koncertuzvedums “MĀLS”. Tajā apvienosies dziesma, deja, amatniecība un rūpniecība, veidojot vienotu stāstu par māla ceļu no zemes dzīlēm līdz zvaigznēm. Tā būs laikmetīga interpretācija par māla nozīmi un klātbūtni cilvēka dzīvē – no praktiska pielietojuma ikdienā līdz simboliskiem un filozofiskiem aspektiem.
Uzvedumā piedalīsies vairāk nekā 2000 dalībnieku, tostarp mūzikas grupas “Auļi” un “Latvian Voices”, kā arī kori, deju kolektīvi un dažādu žanru mākslinieki.
Šī uzveduma stāsts aizsākās vēl ilgi pirms Cēsis kļuva par Latvijas kultūras galvaspilsētu. “MĀLS” nav iecere, kas dzima vienā dienā – tā ir kā pats māls: slāņaina, nobriedusi dažādos laikos un vietās, savu īsto formu iegūstot cilvēku rokās, domās un sirdīs.
Repertuārs, kas tapis, ir krāsains, dažāds, pilns ar raksturiem un rekvizītiem. Dziesmas radījusi Laura Jēkabsone – komponiste ar īpašu spēju radīt piesātinātas harmonijas. Ar nepacietību tiek gaidīts arī skaņu piedzīvojums ar “Auļiem” un “Latvian Voices”, kur māls atskanēs gan instrumentāli, gan caur cilvēka balsi.
Deju un intermēdiju muzikālo audumu veidojis Mārtiņš Miļevskis kopā ar Kasparu Bārbalu. Mūzika vēl top – ieraksti, pēdējie akcenti, bet daudz kas atklāsies tikai dzīvajā uzvedumā.
Uzveduma galvenais varonis – Māls – dzīvos čella skaņā Ērika Kiršfelda izpildījumā, ķermeniskajā dejā, ko radījis Artūrs Nīgals, un arī balsī – Viļa Daudziņa balsī.
Šis projekts ir arī eksperiments. Kā dziedāt, lai patiesi sajustu Māla – staipīga, vijīga, plastiska, reizēm raupja – būtību? Kā dejot ūdenī, mālā, rūpnīcā? Kā izdzīvot stāstu nevis tikai uz skatuves, bet arī caur savu ķermeni? MĀLS to visu piedāvā – lielus kopmēģinājumus, nometnes, SPA rituālus ar mālu un iespēju izgatavot rotas ko nēsāt uzvedumā.
Koncertuzveduma radošā komanda:
- Idejas autore un režisore – Inga Cipe
- Scenogrāfs – Didzis Jaunzems
- Mūzikas autori – Haralds Sīmanis, Mārtiņš Miļevskis, Laura Jēkabsone, Kaspars Bārbals
- Mākslinieciskais vadītājs – Reinis Rešetins
Biļetes uz 16. augusta koncertuzvedumu iegādājies ŠEIT.
Biļetes uz 17. augusta koncertuzvedumu iegādājies ŠEIT.
Par “Cēsis 2025”
Koncertuzvedums “MĀLS” ir daļa no plašā kultūras notikumu cikla, ko Cēsu novads īsteno, pildot publiski pausto solījumu realizēt programmu, kas tika izstrādāta Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam. 2025. gadā Cēsis iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta ar devīzi “Kultūras galvās, pilīs, sētās”.
“Cēsis 2025” procesa lieldraugi: Signet Bank, AS “Cēsu alus”
Atbalstītājs: SIA “Venden”
Informatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Santa”, žurnāls “Baltic Outlook”
Papildu informācija par programmu: www.cesis2025.lv
Jau šajā nedēļas nogalē, 16. un 17. augustā, Cēsu Pils parkā notiks vērienīgs multimediāls koncertuzvedums “MĀLS”, kurā apvienosies dziesma, deja, amatniecība un rūpniecība, veidojot vienotu stāstu par māla ceļu no zemes dzīlēm līdz pat zvaigznēm. Tā būs laikmetīga interpretācija par māla nozīmi un klātbūtni cilvēka dzīvē – no praktiska pielietojuma ikdienā līdz simboliskiem un filozofiskiem aspektiem.
No plkst. 20.00, kad tiek atvērta pasākuma teritorija, apmeklētāji tiek aicināti doties baudīt mākslu un izstādi Cēsu Pils parkā.
Elīna Titāne ir starptautiski pazīstama latviešu māksliniece, kuras radošais izpausmes veids ir tēlniecība dažādos keramikas materiālos. Māls, akmensmasa, šamots, porcelāns – skulpturālie tēli top kā miniatūrās, tā arī liela izmēra formās.
Abstraktajiem objektiem piemīt dzīva ekspresija virsmas struktūrā, skulptūru plastikā. Tie ir tuvi dabas formām – tomēr tajos nav norāde uz konkrēto, bet vispārpastāvošo. Estētiskām kvalitātēm apvienojoties ar profesionālismu, skulpturālie objekti mainās ar pakāpenisku attīstības virzību.
Cēsu parka ekspozīcijas konceptuālais izejas punkts ir MĀLS. Izvēlētiem darbiem ir tieša reģionāla saistība, jo tie ir tapuši dažādos laika posmos LODES ķieģeļu rūpnīcā no 2014. līdz 2024. gadam. Plastiskā materiāla un pirkstu mijiedarbībā ķieģelis transformējies skulpturālos tēlos. Tās ir vairākas, atšķirīgas darbu sēriju grupas, kas pirmo reizi tiek eksponētas vienoti.
Mijiedarbībā ar pasākuma norises vietu ir radies Māla dārzs.
Ceturtdien, 14. augustā, plkst. 19.00 Taurenes pagasta Dabaru ezerā izskanēs saulrieta akustiskais koncerts “Vakars uz ezera” ar Mārci Auziņu.
Ierašanās no plkst. 18.30. Aicinām ņemt līdzi savus krēslus, pledus un citus sēžamos, kā arī laivas un SUP dēļus, lai koncertu baudītu uz ūdens.
Ieeja bez maksas.
Sliktu laikapstākļu gadījumā pasākums notiks Taurenes Nēķena muižā.
Ja Tev ir kaut viens iemesls, kāpēc gribi rakstīt, tad “Rakstivāls” ir tavs festivāls. Šogad tas notiks jau otro reizi radošajā kvartālā “Zeit”, Līgatnē. Klausīsimies runas par rakstīšanu un darbnīcās rakstīsim ar savām sajūtām, bērnību, atmiņām, krāsām, pieredzi un iztēli.
Plašāka informācija ŠEIT.
RIHARDS VĀGNERS. OPERA “PARSIFĀLS”
koncertatskaņojums
PARSIFĀLS Mihaels Veiniuss (Michael Weinius, Zviedrija)
GURNEMANCS Stefens Millings (Stephen Milling, Dānija)
AMFORTASS Nikolass Braunlijs (Nicholas Brownlee, Vācija)
KUNDRIJA Martina Dike (Martina Dike, Zviedrija)
KLINGZORS Oleksandrs Pušņaks (Oleksandr Pushniak,Vācija)
TITURELS Edgars Ošleja
PIRMAIS GRĀLA BRUŅINIEKS Artjoms Safronovs
OTRAIS GRĀLA BRUŅINIEKS Viesturs Vītols
PIRMAIS IEROČNESIS Inna Kločko
OTRAIS IEROČNESIS Irma Pavāre
TREŠAIS IEROČNESIS Artjoms Safronovs
CETURTAIS IEROČNESIS Edgars Auniņš
KLINGZORA PUĶU MEITENES Marlēna Keine, Ilze Grēvele-Skaraine, Gunta Gelgote,Tatjana Trenogina, Inna Kločko, Irma Pavāre
BALSS NO AUGŠAS Irma Pavāre
Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Videodarba režisors Dāvis SĪMANISCēsu Mākslas festivāls un koncertzāle “Cēsis” turpina tradicionālo “Cēsu vāgneriānu” ar Riharda Vāgnera daiļradi noslēdzošās operas “Parsifāls” koncertatskaņojumu, kurā atkal uzmirdzēs izcilas pasaules opermūzikas zvaigznes, VAK “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris dedzīgā somu diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā.
Parsifāla lomā – zviedru tenors Mihaels Veiniuss, kurš bija izcils Zīgmunds operas “Valkīra” Cēsu koncertuzvedumā 2019. gadā, pārliecinošs titullomu atveidotājs operu “Zīgfrīds” (2023) un “Dievu mijkrēslis” (2024) koncertatskaņojumos Cēsīs. Kundrija būs zviedru mecosoprāns Martina Dike, kas pasaules slavu iemantojusi ar Riharda Vāgnera operlomu interpretācijām un ir pazīstama arī Latvijas klausītājiem – viņa bijusi Frika Vāgnera operu “Reinas zelts” un “Valkīra” uzvedumos Latvijas Nacionālajā operā, kā arī dziedājusi Brangēnu operas “Tristans un Izolde” koncertuzvedumā Cēsīs 2022. gadā Andra Pogas vadībā. Savukārt Gurnemancu dziedās viens no izcilākajiem Vāgnera basiem pasaulē, dāņu operdziedātājs Stefens Millings; šī būs viņa pirmā viesošanās Latvijā.
Operai par pamatu ņemta XIII gadsimta sākumā tapusī vācu minnezingera Volframa fon Ešenbaha bruņinieku episkā poēma “Parsifāls”. Ideja radīt operu pēc šī darba motīviem Vāgneram radās jau 1857. gadā, atrodoties savu radošo spēku virsotnē. Taču darbs pie “Parsifāla” bija ilgs – pirms tam komponists pabeidz operas “Tristans un Izolde”, “Nirnbergas meistardziedoņi” un pat savu ievērojamāko dzīves projektu – operu tetraloģiju “Nībelunga gredzens”. Tikai tad Vāgners ķērās pie “Parsifāla”, kas kļuva par dižā komponista radošā mūža noslēdzošo darbu. Operas pirmizrāde norisinājās 1882. gada 26. jūlijā Baireitas operteātrī. Vien pusgadu vēlāk komponists devās mūžībā.
Titurela dēls, jaunais karalis Amfortass cieš neciešamas sāpes no nedziedināmas brūces, kas cirstas ar burvju – Ciešanu – šķēpu. Karali glābt spēj vien svēts vientiesis, kura ierašanās, kā pareģots, gaidāma pavisam drīz. Uzrodas Parsifāls, kurš neatminas savu pagātni, neskaitot miglainas atmiņas par savu jau mirušo māti. Tomēr sākotnēji šķiet: Parsifāls nav spējīgs dziedināt karali un nav cienīgs kļūt par Svētā Grāla bruņinieku.
Jaunekļa tālākie ceļi ved uz burvja Klingzora pili. Burvis pavēlējis Kundrijai viesi savaldzināt, taču kad tas izdevies, Parsifāls negaidīti rod apskaidrību. Klingzors dusmās uzbrūk un met tam burvju šķēpu – to pašu, ar ko ievainots karalis Amfortass –, taču Parsifāls šķēpu satver, un tajā pašā mirklī beidzas Klingzora burvestības, viņa varai pienācis gals. Parsifāls atgriežas Amfortasa pilī un ar burvju šķēpa pieskārienu dziedina sāpēs mocīto karali.
Operas “Parsifāls” koncertaskaņojumu Cēsīs organizē Cēsu Mākslas festivāls un Koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
Operas “Parsifāls” koncertaskaņojumu Cēsīs organizē Cēsu Mākslas festivāls un Koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
Ilgums: 3 cēlieni, 2 starpbrīži.
Pasākuma beigu laiks – aptuveni 21:30.
Aicinām pilnvērtīgi piedzīvot Cēsu vēsturisko vecpilsētas šarmu, nakšņojot mūsu draugu “Mājas Cēsīs” dizaina apartamentos “Spīdalas nams”.
Koncerta laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām. Iegūtais materiāls tiks apstrādāts bez atsevišķas personu izdalīšana, lai tieši vai netieši netiktu veikta fizisku personu identificēšana. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā un izmantoti mārketinga materiālos. Jums ir tiesības lūgt neizmantot vai dzēst Jūsu personas datus – fotoattēlu, video vai audio ierakstu, kurā jūs esat fiksēts, rakstot mums uz e-pasta adresi: [email protected].
Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Sestdien, 9. augustā, tiksimies Jaunpiebalgā, lai svinētu izstādes- gadatirgus “Izvēlies Piebalgu!” divdesmitgadi!
Visas dienas garumā – koncerti, izstādes, aktivitātes bērniem un jauniešiem, ekskursija pa Piebalgas līkumotajiem ceļiem, sarunu šovs “Piebaldzēns prātvēders” ar Katrīnas Dimantas koncertprogrammu, goda mielasts un, protams, amatnieku un mājražotāju lielā andele.
Plkst.17.00 Jaunpiebalgas Svētā Toma ev. lut. baznīcā – Emīla Dārziņa 150 gadu jubilejai veltīts koncerts “Mirdzi kā zvaigzne”. Piedalās Rīgas kamerkoris Ave Sol, Vidzemes kamerorķestris, soprāns Agate Grīnhofa, tenors Mārtiņš Zvīgulis. Mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis.
Plkst. 19.00 brīvdabas estrādē “Taces” muzikāla izrāde “Īsa pamācība mīlēšanā” ar iespaidīgu aktieru sastāvu. Piedalās Mārtiņš Brūveris, Aija Dzērve, Zane Jančevska, Evija Krūze, Aīda Ozoliņa, Juris Kalniņš, Voldemārs Šoriņš, Kristiāns Karēļins, Andris Daņiļenko, Valdis Zilveris un deju kolektīvs “Piebaldzēni”.
Pēc tam ballīti iegriezīs mūziķis Miks Galvanovskis, Fiņķis, grupa “Vēja radītie” un DJ J-ONE. Ballēsim līdz rīta gaismai!
Brauc pats un aicini citus!
Biļešu cena uz vakara pasākumu iepriekšpārdošanā 7 EUR, biļetes iepriekš nopērkamas Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes kasē un bilesuparadize.lv.
Biļetes cena pasākuma dienā 10 EUR.
Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas.
Sestdien, 9. augustā, plkst. 19.00 – satiksimies mūzikā!
Aicinām uz skaistu vasaras vakaru Rožu laukumā, kur ar spilgtu un skanīgu programmu uzstāsies Bigbends “Cēsis”.
Nāc un baudi vakaru mūzikas ritmos pašā pilsētas sirdī!
Ceturtdien, 7. augustā, plkst. 19.00 notiks dziesminieku satikšanās pie Haralda Sīmaņa.
Mūzikas un vārdu tuvumā — aicinām uz sirsnīgu, muzikālu vakaru pie Haralda Sīmaņa, Maija parkā, kopā ar dziesminieci Melisu Deboru Kaškuru.
Nāc piedzīvot dziesmas mieru un kopā būšanu!
Biedrība “Cēsu mantojums” š. g. 2. un 3. augustā rīko meistardarbnīcu, kas būs veltīta brīvdabā eksponētu metāla izstrādājumu praktiskajai saglabāšanai. Pasākums norisināsies 18. gadsimta nogalē izveidotajā Cēsu pilsētas kapsētā jeb t. s. Vācu kapos (Rīgas iela 58, Cēsīs).
Gandrīz katrā Latvijas vēsturiskajā kapsētā līdz mūsdienām saglabājušies 19. gadsimtā izgatavoti metāla krusti un citi dzelzs vai čuguna izstrādājumi. Diemžēl nereti to saglabātības stāvoklis ir slikts vai pat kritisks. Kā nodrošināt, lai šīs materiālās kultūras liecības, ko esam saņēmuši no mūsu priekšgājējiem, tiktu pilnvērtīgi saglabātas arī nākamajām paaudzēm?
Meistardarbnīcu vadīs restaurators Meelis Merila (Viljandi). Pasākumā piedalīsies un ar savu pieredzi dalīsies arī restaurators Jānis Tolpežņikovs, kalējs Edvards Puciriuss un vēsturiskās Cēsu pilsētas ravalorizācijas projekta vadītājs Gundars Kalniņš.
Pasākuma norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””. Meistardarbnīcu līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds.
Dalība meistarklasē bez maksas. Pieteikšanās aizpildot anketu – https://forms.gle/FE4cpBUkWQh6FhEC8 līdz 1. augustam, plkst. 17.