Astoru Pjacollu un Eduardo Roviru pieņemts uzskatīt par diviem galvenajiem tango avangarda celmlaužiem. Izskanējuši apgalvojumi, ka starp abiem pastāvējusi zināma sāncensība, un vēl joprojām tiek lauzti šķēpi par to, kurš no abiem pirmais modernizējis tango.

Divdesmitā gadsimta 50. gados gan vienu, gan otru komponistu sāka garlaikot tradicionālā tango žanra monotonās formulas, kas vienmēr atkārtojas; viņi vēlējās aizvest tango līdz galējībai.Modernā tango tapšanā stūrakmeni 1955. gadā ielika Pjacolla ar savu oktetu Bueonos Aires. Nākamajā gadā Rovira savukārt pievienojās oktetam La Plata, kura vadītājs bija bandoneonists Omars Rufino Lupi,bet  Rovira oktetā spēlēja bandoneonu un rakstīja aranžējumus.

Cēsīs dzirdēsim programmu, kas tapusi pateicoties tam, ka izdevies no jauna atgūt gan virkni okteta Buenos Aires skaņdarbu (notis savulaik sadedzinājis pats Pjacolla), gan okteta La Plata kompozīcijas (tās daļēji gāja bojā plūdu laikā). Tieši muzicējot kopā ar šiem ansambļiem, abi galvenie varoņi pirmo reizi mēģināja pētīt tango tālākās robežas.

Beļģijā rezidējošais ansamblis SONICO klausītājiem piedāvās plašu skatījumu uz žanru, iepazīstinot ar abu par modernā tango aizsācēju – Astora Pjacollas un Eduardo Roviras kompozīcijām. Te vienkopus iekļauta abu minēto oktetu temperamentīgā mūzika, kas iemieso Tango Nuevo pirmsākumus un aicina izjust karstasinīgos argentīniešu ritmus!

Koncerts vienā daļā bez pārtraukuma.

Aptuvenais pasākuma ilgums ~ 1h 30min

Imanta Kalniņa dziesmu programma koncertā “Sapnis par baltu kuģi”, 18. janvārī plkst. 17.00 Zaubes Kultūras namā.

Līga Priede – balss.
Andrejs Grimms – ģitāra.

Ieeja: 3 EUR.

Sestdien, 18. janvārī, plkst. 19.00 Amatas Kultūras namā (Ģikšos) norisināsies 16. starptautiskā Ģikšu danču nakts.

Danču nakti skanēs dzīvā mūzika visu nakti. Vakara gaitā uzstāsies muzikantu grupas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Somijas.

Ieeja par ziedojumiem, kas tiks nodoti Ukrainas atbalstam.

Pašu cienastam – pašu sarūpēti groziņi.

Ņujorkas māksliniece Gerda Roze ir dzimusi Rīgā, Latvijā, un ASV ieradās pēc Otrā pasaules kara. Gleznotāja un grafiķe, viņa ieguva bakalaura grādu Kolumbijas Universitātē un studēja mākslas vēsturi Ņujorkas Universitātē. Viņas oficiālā mākslas izglītība sākās Mākslas studentu līgā Ņujorkā. Patstāvīgi viņa ir studējusi glezniecību Čelsijas Mākslas koledžā Londonā, Anglijā, un grafiku kopā ar Pratu – Scoula Internacionale di Graphica Venēcijā, Itālijā. 

Izstāde tiks atklāta 18. janvārī plkst. 16.00.

Ludvigs van BĒTHOVENS “Svinīgā mesa” Remažorā (Missa solemnis)

Ar Ludviga van Bēthovena Svinīgo mesu – tās grandiozitāti un krāšņumu, atklāsim gadu, kurā, turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.

Bēthovena Missa solemnis ierindojama pie komponista radošā pilnbrieda kompozīcijām. Partitūras ievadā autors rakstījis: “No sirds lai tālāk tā iet uz sirdi.” Komponista dotie ceļavārdi sniedz atslēgu tai neaptveramajai, godbijiību raisošajai dziļuma dimensijai, kas dveš no šī varenā opusa taktīm. Te Bēthovens meklējis jaunus ceļus kanoniskā teksta realizācijā, un daudi atzīst: viņa darbs pietuvojas un pat pārspēj izcilāko priekšgājēju veikumus, apvienojot bēthovenisko uzdrīkstēšanos ar mūzikas izteiksmes līdzekļu un teksta nevainojamu saplūsmi.

Britu muzikologs Donalds Tavejs 20. gs. pirmajā pusē rakstīja: „Pat Bahs un Hendelis nav spējuši atklāt izcilāku telpas un skanējuma izjūtu. Neviena kora kompozīcija līdz tam nebija tik tuvu pietuvojusies dažiem piemistiem noslēpumiem, kas iešifrēti Palestrīnas stilā. Un neviena kora, un neviena orķestra kompozīcija ne pirms, ne pēc tam nepārspēj to aizgrābjošo neatkārtojamības izjūtu, kura te piemīt ik akordam, ikkatrai dubulttercai vai disonansei.”

Koncerts vienā daļā bez pārtraukuma.

Aptuvenais pasākuma ilgums ~1 h 20min

Plkst. 11.00 – plkst. 19.30 aicinām piedalīties Artwalk Cēsis – pastaigā pa Cēsu galerijām, mākslinieku darbnīcām un citiem objektiem.

Kartē iezīmēti 15 apskates objekti, kas atrodas gleznainajā vecpilsētā un tās apkārtnē ar pilīm un baznīcas torni.

Karte pieejama ŠEIT.
Apskates vietu apraksti pieejami ŠEIT.

“ArtWalk” ir starptautiska tradīcija, kurā galeriju rajoni publicē pastaigu karti. Šis kartes izdevums ir veltīts Latvijas kultūras galvaspilsētas atklāšanai 2025. gada 18. janvārī.

Sestdien, 18. janvārī, Vecpiebalgā norisināsies pasākums ”Laiks, kad satiekas zvaigznes…”.

Plkst. 18.00 Vecpiebalgas viesistabā “Cēsis – Latvijas Kultūras galvaspilsēta 2025″ atklāšana. Svinīgas uzrunas, zvanu ansambļa ”PRIMUS” priekšnesums, gaismas un mūzikas spēles. 

Plkst. 18.30 Vecpiebalgas Kultūras namā akcijas “Mirdzi, Vecpiebalga!” noslēguma vakars. Dalībnieku godināšana, zvanu ansambļa koncerta turpinājums un saviesīgas sarunas.

Sestdien, 18. janvārī, krāšņi ieskandināsim Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu, kas būs daudziem vietējā un nacionālā mēroga notikumiem piepildīts.

Plkst. 19.30, pulcēsimies Vienības laukumā uz bezmaksas “Cēsis 2025” atklāšanas pasākumu “Gaismas aicinājums”.
Tajā piedzīvosim iespaidīgu mākslas un gaismas savienību, kas simbolizē kopību, jaunu un gaišu lapaspusi Cēsu novada kultūrā. Laukumu izgaismos unikāla gaismas instalācija, ko radījusi Kosmosa izziņas centra komanda sadarbībā ar mākslinieci Baibu Prinduli-Renci. Šī instalācija ikviena klātesošā atstāto novēlējumu pārvērtīs gaismā, sniedzot iespēju ikvienam būt daļai no šī notikuma.

Pasākuma muzikālo un māksliniecisko daļu piepildīs komponista un sitaminstrumentālista Riharda Zaļupes sniegums, īpašas dzejas performances Cēsu teātra aktieru izpildījumā, komponista Emīla Dārziņa skaņdarbu dziedājumi un laikmetīgās dejas priekšnesumi. To papildinās iespaidīgs gaismas šovs un citi pārsteigumi.

Vakars turpināsies dinamiskā un enerģiskā noskaņā – 4LIVE Project, DJ [Ex] da Bass un Linda Samsonova rūpēsies par grandiozu reiva ballīti.

Pēc tās visi interesenti aicināti uz Mākslas telpu “Mala”, kur notiks neformāla pasākuma noslēguma ballīte.

———-

Turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027. gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis 2025. gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta.

Pilnāku informāciju par kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas dienu un gadu kopumā atradīsiet mājaslapā cesis2025.lv.

Cēsis 2025 procesa lieldraugi: AS “Cēsu alus”, Signet Bank. Atbalstītājs: SIA “Venden”. Informatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Santa”, žurnāls “Baltic Outlook”.

Decembra sākumā sešās Latvijas pilsētās tiks piedāvāts producēšanas un mākslinieciskā ziņā nebijis kinoprojekts, kuru saviem lasītājiem un Latvijas cilvēkiem piedāvā lielākā nacionālā žurnālu izdevniecība “Žurnāls Santa” un tās dibinātāja Santa Anča.

Santas iedvesmota, tapusi spēles īsfilma “Gaiss” par patiesību un izlikšanos, par sapņiem un drosmi. Pieci filmas varoņi satiekas viesnīcā, kuras apkārtnes īpašais gaiss ļauj cilvēkiem satikties pašiem ar sevi. Veiksmīgs uzņēmējs ar sievu, jauns puisis ar draudzeni un vientuļa sieviete, kuri meklē šī brīža dzīvē pareizo risinājumu.

Santa Anča par filmu saka: “Tā savā ziņā ir loģisks turpinājums mūsu izdevniecības misijai likt cilvēkiem domāt katram par savas dzīves būtību un darīt to ar žurnālistikas klātbūtni. Tagad pārkāpju mākslinieciskās robežas un mēģinu šo sajūtu nodot kino valodā.”

Filmu veido ļoti profesionāla komanda: scenārija autors Artūrs Dīcis, režisors Mārtiņš Grauds, operators Jurģis Kmins, mūzikas autori Miķelis Putniņš un Rihards Zaļupe, aktieri: Madara Viļčuka, Kaspars Dumburs, Elīna Vāne, Ilze Vītoliņa, Juris Žagars, Eduards Johansons. Trešdien, 11. decembrī, Cēsīs notiks Latvijas pirmizrāde un tikšanās ar izdevniecības redaktoriem un radošo grupu.

Reģistrēšanās pasākumam www.manizurnali.lv. Filmas tālākais liktenis vēl nav zināms, tāpēc šis mirklis būs svētki visā Latvijā. Gluži kā skaists salūts! Ieejas biļete – tavās rokās jebkurš no izdevniecības žurnāliem.

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 80 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 2. decembrī, aicinot uz filmas “Mans Marčello” bezmaksas seansu un diskusiju “Mākslas valgos: aktiera ģimenes trajektorijas”.

Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas”, par kura biedru pirms pāris nedēļām kļuva arī Kino CĒSIS, un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo darbu attīstību un izplatību. Pasākuma mērķis ir vienot Eiropu un tās iedzīvotājus, kopīgi svinot Eiropas kino kultūras bagātību.

Eiropas kino naktī kinoteātri izvēlas bez maksas demonstrēt kādu Eiropā radītu filmu, ko papildina ar auditoriju iesaistošu un lokālajām interesēm atbilstošu aktivitāti.

Kino CĒSIS, piedaloties šajā iniciatīvā, 2. decembrī plkst. 18.00 aicina uz režisora Kristofa Onore filmas “Mans Marčello” bezmaksas kino seansu, ko papildinās kino pētnieces Ditas Šķēles ievadvārdi un diskusija par tēmu “Mākslas valgos: aktiera ģimenes trajektorijas”. Sarunā piedalīsies kino un teātra režisore Krista Burāne un biologs, zivju ekologs Matīss Žagars.

Filma “Mans Marčello” vēsta par aktrisi Kjaru Mastrojanni, kura pavada ilgas stundas kino laukumā, uzklausot ambiciozu režisoru vēlmes, lai viņa atveidotu lomas savu slaveno vecāku Katrīnas Denēvas un Marčello Mastrojanni garā. Līdz pienāk brīdis, kad Kjara nolemj dzīvot sava tēva dzīvi. Aktrises ģimenē un tuvo draugu lokā šādas pārmaiņas izraisa veselu emociju vētru, sākot no pārsteiguma un apbrīnas līdz sašutumam. Bet, kad realitāte nav atšķirama no kino un atmiņas iegūst tagadnes vaibstus, visi sāk ticēt izcilā mākslinieka augšāmcelšanās brīnumam.

Pasākums ir bez maksas, bet interesentiem iepriekš obligāti ir jāizņem bezmaksas ieejas kartes Koncertzāles “Cēsis” kasē vai internetā www.bilesuparadize.lv.

Pasākumu atbalsta Europa Cinemas.